| tra la laa februaris 2016 |
[Feb. 12th, 2016|11:46 pm] |
te ne par putninjiem, taurenjiem veederaa un pavasari, bet gan par daudz piezemeetaakaam lietaam. Veel kaadu stundu atpakalj bija shaadi tad parunaaju ar maasiicu, un vai nu peec sarunas vai taa ka vinja blakus pastaaveeja, sapratu un sajutu, ka viss ir kaartiibaa un, ka veetra bija par vecaam lietaam, par vecaam skumjaam, par vecaam saapeem.
Un ja sajuuties resna, parunaa ar latiinjamerikaanjiem vai afrikaanjiem, kas pavisam skaidri aciis pateikts, ka esi forsha un dari forshas lietas un ka katrs grams ir perfekti savaa vietaa un, ka ar desmit kg mazaak patiksi vinjiem mazaak.
Un atcereejos un skaidri sajutu, ka man ir apkaart ruuposhi cilveeki. Un, ka miiljaakais man zvana ne tikai, kad vajag seksu, bet arii pavisam cilveeciigi apvaicaajas kaa iet un vai viss ir labi, ja ilgaak kluseets.
Un ir uzaicinaajums dejot. Buus forsha sveetdiena un vispaar nedeeljas nogale. Nav man jaakaapj uz veciem graabekljiem. Viss buus labi. Viss ir labi.
|
|
|