| sekretaare ir (izturas kaa) prieksniece |
[Feb. 12th, 2014|02:05 pm] |
Te Turcijaa ir populaaras privaataas valodu skolas. Relatiivi viegla un aatra nauda, jo gribeetaaju maaciities valodas ir daudz. Pabiju vienas shaadas skolas virtuvee. Droshi vien, ka tas nav attiecinaams uz visiem un, ljoti iespeejams, ka liela loma ir tam, ka shii ir skola regionaa, kuras direktors ir arii visas ziemeljaustrumturcijas shaas valodu skolas franchiizes njeemeejs.
Bizness zelj. Nez' cik daudz panaakumu ir no atskjiriibaam starp kaadu seju studentiem skola raada un kaadi ir piedaavaatie apstaaklji skolotaajiem, kas sheit straadaa ilgaaku laiku (meenesi, divus vai, piem., gadu). Atskiriiba ir. Un diezgan kontrasteejosha.
Un tad nu sagadiijies taa, ka lai sanjemtu apstiprinaajumu sheit patstaaviigam darbam (mineetajiem meeneshiem vai vairaak) ir buutiski ne vien tava darba kvalitaate (kas reizeem arii nav buutiska, ja tevis maaciitaa valoda ir tava dzimtaa jebshu, ja tu esi vieniigais, kursh to speej maaciit), bet arii tas, vai tu patiic prieksnieka miilaakajai, kas ir arii vinja asistente un maasai, kas ir arii sekretaare.
Un luuk, sabiju attieciigajaa skolaa nepilnu nedeelju. Saceelu troksni, taa pieklaajiigi un par lietu. Man vinju piedaavaajums nepatika, vinjiem manas prasiibas un gala beigaas ar prieksnieku skiiraamies taa pieklaajiigi un visnotalj mieriigi.
Atbraucu sheit veelreiz, shoreiz gan ciemos pie vienas no skolotaajaam, ar kuru toreiz arii daliijaam istabu. Aizgaaju arii uz skolu. Pirmais cilveeks, kuru sastapu bija augstaakmineetais prieksnieks. Pieklaajiigi pasniedza roku un noteica - laipni luugta. Skolas personaals, iznjemot maasu-sekretaari, staro mani ieraugot un naak runaaties.
Luuk, un nu divas dienas veelaak maasa-sekretaare pienaak pie skolotaajas, pie kuras es viesojos, ar teikumu, ka pleeka skolaa raadiities nevar. Un nevar, jo vinjai nepatiik/negrib.
Draudzene sadusmojaas tachu nedumpojaas, cilveeks neveelas atgriezties Iraanaa un ir visnotalj prieciigs par labaakiem dziives apstaakljiem sheit. Un jaa, arii baidaas, ka bez prieksnieka gaadiibas viizu vinjai kaa iraanietei buutu megjinaat saredzeet savas ausis bez spogulju.
Es respekteeju vinjas bailes un shoreiz vien nosmaidu un nopukstu cibaa par shejienes varas attieciibaam |
|
|