| (ne)parasts rīts |
[Aug. 29th, 2013|07:46 am] |
ir 7:47 (no rīta) pēc vietējā laika. Citiem ir darba diena, man brīvdiena.* Tikko atvēru alu.** Tāpat tikko pienāca sms: "Vai skolas soma ir skolā?". Uzklabināju ātru "jā". Tas nekas, ka man skolas somas nav drīz jau gadus desmit. Un, ka patiesi nezinu vai skolas soma ir tur. Bērns vakar teica, ka aizmirsis to skolā, bet kur nu es varu galvu ķīlā stresainai mātei pirmskolas rītā atbildēt drošu, 'jā'. Ne pati redzēju, ne pati liku. Kur mans filosofiski loģiskais prāts rakstīt 'jā'? Jautrāk būtu atbildēt kaut ko no augstākminētajām idejām, vai pazvanīt un iedot telefona klausuli kādam no (pār)noreibušajiem ballītes viesiem (ja te būtu ballīte). Par bezatbildību darba laikā sūdzēties nevar, jo nav taču tagad man nekāds darba laiks. I līgumā vai arī mutiskajā norunā neviens man nebrīdināja, neapņēmos atbildēt uz telefonu no darba brīvajā laikā.
Tev blakus bērns putru stumj vaigos, viņam arī prasi.
Par alu un komunikāciju savukārt cits un pavisam īsts stāsts. Vakar vakarā sagribējās alu. Saruna:
+ Tev alus ir?
- (jā) paskaties ledusskapī. Nezinu vai tur vēl ir.
Ledusskapī nekā nav, tāpec aizveru ledusskapi un, neko nesakot, ieleju sev viskiju.
Rītā miegodamās kāpju no gultas, lai šamam pateiku, ka lai atness no darba alu, citādi mierīgi griestos uz otriem sāniem.
Ieeju koridorā un redzu, ka viesistabas stūrī stāv alus kaste. Ar alu.
+ es vakar meklēju alu. un tagad tas stāv te?!
- nu, jā. es tev teicu, skaties ledusskapī. Nezinu vai ir vēl atdzesētais.***
Būtiska piebilde stāstā: Mums ir kopīgas trīs valodas, kurās sazināties (-amies).
(tiesa: neviena nav mūsu dzimtā, esam no dažādiem kontinentiem (vismaz bijām pirms 12 gadiem) un ar krietni dažādām ideoloģijām šādās un tādās varbūt būtiskās jomās, un esam relatīvi nesen kopā.
Jā, jā, zinu, zinu. Taču tik un tā trīs, teju četras valodas, kurās vakaram saprasties un tik un tā tikt pie alus sanāk tikai no rīta.)
The top of the morning to you!
And the rest of the day to youself!
* Brīvdienās viena nemēdzu celties pirms 10, vai vismaz nemēdzu pirms nepasāku celties un celt bērnus uz skolu un dārziņu un aizdomīgi bieži viesoties no pie 9-5 strādājoša indivīda
**Brokastis vēl nav bijušas. Alus garšo, dzeru reti.
***nedzīvojam iglu, tāpēc, jau alu vajag dzesēt ledusskapī, uz palodzes vēl ne tik auksts. Tikai man pie kājas, jo aukstus dzērienus parasti nelietoju. Nu, tikai kādreiz, lai to pudeli pieliktu pie pieres, kad sāp galva. |
|
|