| a vot ar cirku vai tāpat? |
[Aug. 12th, 2013|05:04 am] |
viņš aizgāja pagulēt divas stundas, viņai pagulēt nesanāca, tik pa taisno iesēsties mašīnā un pusnaktī aicināt viņu uz pastaigu mežā
viņš apgrieza matus. pirms griešanas bija labāk.
pagaidām skaistumu vēl nesaskatu :/ Tumsā runāt ir vieglāk
negrib viņš vairāk bērnu. un ja arī 0,0000....1 iespējā es paliktu stāvoklī no viņa viņš prasītu abortu, un ja, es 'nē', tad nu ok, uzņemsies atbildību. Un, ja bērns būtu no cita, mīlētu, taču manteriāli nenodrošinātu.
Un te pat štrunts par 15 gadiem Šveicē (minimums ir 9, ko viņš pavadīs kamēr paša bērni izaugs).
Ir daudz vairāk mērķu un piepildījumu nekā savu bērnu dzemdēšana un audzināšana - viņa vārdi. Piekrītu, taču atteikties no domas, vēlmes un arī pašas īstenošanas, padara mani pavisam sašautu (?!), skumju(?!) nemierā ar situāciju, un arī rodas pavisam teju ar kājas piecirtienu jautājums, kamdēļ tad man palikt Šveicē.
Sajutu kā laiks tikšķ un dusmas aug ķermenī. "Tas ir tikai laika jautājums, kad es aizbraukšu līdzi cirkam." Skumjas, dusmas un 'kāda velna pēc es izvēlējos viņu??". Un zinu kāpēc,vai vismaz daļu kāpēc. Un tik un tā ir sāpes, skumjas un dusmas, pat naids. Kaut vēstnesis, ne pati vēsts viņš. Un pati izvēlējos.
Gribu es bērnu/us kādu dien. Un palikšu cik ilgi jutīšos labi. Iespējams, ka līdz novembrim, varbūt ilgāk, varbūt daudz ilgāk. Varbūt, ka došos prom ar ģimeni, varbūt cirku un vaaaaaaarbuut, ka palikšu, ar bērnu gan'.
Doma atkal sakrāmēt mugursomu un doties, liek gaudot no iekšas un pieļauju, ka pēc dažām dienām arī skaļi |
|
|