| kurš kuru un kāpēc |
[May. 18th, 2013|12:22 pm] |
viņi satikās aizvakar.
šodien viņa ir pie viņa virtuvē un runājas, runājas un runājas. Tā pa' dziļo, par dzīvi, un fiziku, slimībām un veselības aprūpi. Viņam ir pīrsinga caurums degunā. Tur bija viņa laulības gredzens.
Viņš netic dvēselēm, viņa jā.
Un tad kaut kad viens no viņiem iesāk stāstīt mīlestības stāstu. Viņa nopūšas, viņi nopūšas.
Viņa sarindo trīs krūzes uz galda, katrai iedod vārdu no pagātnes (kur varbūt kas būtu arī nākotne) un prasa viņam izvēlēties krūzīti.
Viņš tā vietā pieceļās, apiet galdu un viņu noskūpsta. Īsi, taču cieši.
Viņa abstulbst. Un tad viņš izvēlās krūzīti, no kuras viņa tagad gribētu turēties vistālāk, taču, šķiet, arī visvairāk skumst.
Viņa joprojām apmulsusi. Par krūzītēm, par skūpsta brīdi. Viņa gribētu atbildēt skūpstam, tikai nepaguva.
- "Tev ir vairāki ceļi", teica viņš, "un vienā no tiem es gribētu tevi mīlēt." |
|
|