| briiviba |
[May. 3rd, 2013|11:27 pm] |
peec aizvakardienas(?) manas izieshas pa durviim situacijas karstumaa, kad komunikaacija gaaja galiigi skersaam/ne man patiikamaa veidaa, un dienu nekontakteeshanas, un ari pec shisdienas iisti nerunashanas un mazas saskatishanas treilerparkaa, uzrakstiju vinjam sms, ka gribetu ar vinju klusejot pabuut pirms vins dodas maajaas. uzrakstiju un mes satikamies. redzeeju kaa cilveks meeginaja ieklauties grupaa un kaa bija neizpratnee (saapeeja?), kad netika pielaist pie sievieshu ugunskura.
staigajaam un patiesi teju nerunajam. piedavaju vinjam miileties. vins ar pauzi piekrita. lidz pashai darbibai netikaam. skuupstiiju, apskavaamies, suutiju visu miilestiibu un visu labu vinjam, pateicu, tikai mazu dalinju. noskupstija uz pieres, vel uz briidi uzliku roku uz vinjejas, satvera vins un paspieda un katrs aizgaajaam uz savu pusi naktii.
tureju sevi neskatiities atpakalj un visu atpakalj celju skalji dziedaaju. nebiju ieprieks pazinusi, ka mana rikle spej dot tik skaljas, skanjas un vibrejoshas skanjas. tagad ir miera sajuta, joprojaam visa laba velejumi vinjam. eju atpakalj pie sievieshu ugunskura. buus cita reize un domaajams ari cits viirietis.
ar labunakti lieliem un maziem.
speeku un miilestiibu jums |
|
|