| lauku harmonija jeb kā tad tu tā negribi ilgāk palikt pie ģimenes |
[Aug. 22nd, 2012|05:44 pm] |
fiksi, tūlīt prom no galda. pazūdi. sanesīsi 5 klēpjus malkas un tad varēsi ēst, ja vēl gribēsi - tikko skanēja no virtuves mātes uzrunā dēlam
tēvs ir, šķiet, griezsirdīgs, ka mamma dara kaut ko savam priekam - viņa jau kādu laiku mācās dejot. vīriešu tur tuvumā nav (citā stāstā um citās aktivitātēs reiz sensenos laikos laikam bij' gan). viņai patiesi patīk, un laikam nekļūdīšos teikdama, ka sen viņa tā nav darījusi. nodarbības ir reizi nedēļā, pēc kurām pāris dienas tēvs staigā rūkdams, mētādams verbālus apvainojumus, kur vien iespēja.
tēvs bija smēķējis teju visu mūžu, bet pāris gadus atpakaļ atmeta, nesen ir atsācis. mammas teikums: 'lai iet vairāk uzpīpē, bagātnieks atradies'. tabaku pažobelē šis neaudzē, tamdēļ patiesi jāpērk, taču ne par naudu ir 'bažas'.
sen neesmu jutusi tik spēcīgi savilkušos muskuļus ap TH5 mugurkaula skriemeli, pleci šķiet, ka konstanti uzrauti, īpaši labais.
mammas balsi ne panest. tēvs sauc āŗā siena ruļļus dabūt šķūnī, tā it kā kāds būtu zem ruļļiem iespiests un ir jāiet pilnīgi noteikti zibenīgi. aizejot redzu, ka neviens nekur nav iespiests un jau esošie ruļļu bīdīšanas un stumšanas dalībnieki plikšķina acis, kad esmu talkā ieradusies. zibenīgi tiekam norīkoti pie kā cita darāma, kas ar nebūt nav uz dzīvību un nāvi nepieciešams paveikt nākamo 5 sekunžu/minūšu/stundu laikā (pieļauju, ka pat dienu)
jā, un es absolīju mammai tālāk nestāstīt (deju terora tēma augstāk), un es jau to nevienam ar nestāstu.
dikti vajadzēja norakstīt un simtdivdesmit reižu bungāt
lūdzu klusumu, klusumu un poztīvas mieriīgas enerģijas. lūdzu |
|
|