| |
[Dec. 11th, 2011|09:58 pm] |
esmu laukos un ir pat relatīvi mierīgi. pēdējais gads tagad nemaz nešķiet kā noticis. sajūta, ka šī vieta iesūc sevī.
un nu jau pat ir puslīdz mierā sajūta ar Latviju, vairs nemeklēju iederēšanos vietā. Un pat jūtu, ka varētu te kaut kad drīzumā dzīvot. Taču, kad būšu atpakaļ Berlīnē, šejiene pieļauju šķitīs kā tāla kaut kā pa sapņiem notikusi realitāte.
bija prieks uzkāpt uz latvju zemes, un bieži neticējās, ka tiešām esmu te un cik te skaisti. šoks par latviešu valodu apkārt un mašīnām arī visām LV nummuri. Tai pat laikā pirmajā stundā braucot uz centra pusi, bija iekšējs kliedziens - laidiet mani atpakaļ pie S-bahn, uz Berlīni, uz manu treileri. Tumšā autobusa apgaismojuma, nomācošās emocionālās gaisotnes un vēlāk arī naktsmāju dēļ.
šķiet, nu spēju vēlreiz paskatīties uz cilvēkiem, no kuriem distancējos. rezultāti vēl nav apstrādāti. taču skaidrs, ka z-svētkus negribu ar ģimeni svinēs. lai gan jāatzīst, ka būs lietas, kas pietrūks, jo cept pīrāgus, piparkūkas un dziedāt pie eglītes bij' tomēr traki jauki |
|
|