| un maijs jau klāt oi, oi, oi |
[Apr. 30th, 2011|10:34 pm] |
šodien 'žestokij romans' jau bija vieglāk skatīties. vien sev nosolījos, ka došu Sandim testēt vai Nākamais nav kāds glumais tips, muldētājs. Bail, ka pati nespēju tādus izšķirt. Bet varbūt, ka nu jau protu. Tikai atkal - dies' dod neaiziet galējībās....
Prieks par sevi šodien, ka skaidri un gaiši mammai pateicu kā ir. Atkal jau viņa, cilvēks centās upura - vainīgā lomu sabrūvēt.
Ja viņa reiz spētu pateikt, 'Man žēl, ka tā', varbūt tad noietu rūgtums. Kaut diez vai tik lēti izies, vien oficiālu grēkāzi būšu atradusi. I vēl vairāk nicinājuma. Bet es gribu ar to tikt galā, prom, ārā.
Pozitīvi, ka šodien bija puslīdz viegli ar viņu runāt. Uz nerviem krita tikai drusku.
Alkoholu jau man vairs tikpat kā negribas, vien tagad diskutēju ar sevi iet vai neiet uzpīpēt. I pie reizes domāju: vai tiešām alkoholu ražo un lieto vien lai sevi noliegtu, bēgtu un likteni slīcinātu? (un nu jā, jā, un vēl 'ja vienīgi tā spēj 'atbrīvoties'/'priecāties') |
|
|