pleeka - April 16th, 2011 [entries|archive|friends|userinfo]
pleeka

[ userinfo | sc userinfo ]
[ archive | journal archive ]

April 16th, 2011

dīvains pavasaris, ausis, bērni [Apr. 16th, 2011|09:43 pm]
te ir tik fantastisks pavasaris! tik atšķīrīgs, dīvains un skaists
vietās, kur pa ziemu sniegs nav tīrīts, sniegs joprojām līdz pus lieliem, vietām tikai nedaudz zem ceļa. Tajā pat laikā uz lieveņa var sauļoties kā pludmalē, krekls vien kāds jāuzvelk.
Apsveru tuvākajās dienās iet slēpot. Un, ja nebūtu vējš, varētu šortos un vienā kreklā iet. Tik vien kā ar gumijniekiem un slēpēm, slpēpjzābakiem plecos jāaiziet līdz sniegam un aiziet:))))
Rukā šodien vispār fantastiski - pati vienā kārtā un vējam jaka mugurā, bet cilvēki gaida skibuss ar slēpēm, ķiverēm un cepurēm nokrāvušies, un laižas pilnā sparā teju tādā biezumā kā ziemā no kalna. Bet piekalnē pie pacēlājiem skatuvue uzstellēta, no kuras nāca ļoti patīkama mūzika. Ļaudis apkārt, ka biezs. Sajūta ka dzīve kūsā un aknas smaida, ar visu to, ka pirksti no vēja drusku salst.

Ļoti jūtu, ka pietrūkst vīrišķās enerģijas. Biju uz adatām tikko kāda pieņemama testosterona krātuve redzes lokā. Ko ar to iesāktu, gan vēl pavisam skaidri nezinu. Nu īstenībā zinu, bet drusku baidos.

Sajūta, ka ausīs milzīgi riņķi ielikti, kas šupojas. - īstenībā tikai ieliku negribētos zelta auskarus. Pēc izkustināšanas iekaisa viens, otram vien ņemot ārā pamanīja, ka arī nav īsti. Nu tīru un grozu, un pēc katras reizes ugunsdzēsēju brigādi vajadzētu.

Zanīte ir aptrakusi ar tacco, bet malacis, ka pats taisa. Vien traukus, kuros gatavojis, kā nenovāc, tā nenovāc.

Ar Leu pilnīgākā saskaņa. Cilvēks šodien lūpu pārsita tā, ka pīrsingu varēja likt un asinsanalīzes ņemt. Saule vēl laikam gluži cauri nespīd, bet varbūt, ka spīd. Nevar lāga redzēt. Būs viņai glīta rētiņa zem lūpas.
Un, jā, joprojām mani laiku pa laikam sauc 'äiti' (som. 'mamma'). Kad viņa tā teica pirmo reiz sarāvos. Un visvairāk, šķiet, no māsīcas reakcijas. Un arī savas it kā atbildības līdz ar to. Bet atbildība jau ir tikai manis iecelta. Un māsīca to dzirdot uztvēra, ļoti viegli, minot, ka nejūtas apdraudēta. Zinot kādā panikā par ko tādu būtu mana mamma vai māsa, jorpojām ir grūti to mierīgi uztvert.
link2 comments|post comment

navigation
[ viewing | April 16th, 2011 ]
[ go | Previous Day|Next Day ]