|
So mīļie, nu es pilnīgi mierīgu sirdi varu Zanīti nomainīt pret viņa īsto vārdu, vai nu vismaz titulu. Jo šodien pati personīgi māsīcai izstāstīju ko ar viņas vīru (to pašu jau sen minēto Zanīti) esmu sadarījusi. Patīkams pārsteigums un dīvaini skatīties kā cilvēks, kuram tu stāsti kā esi gulējusi ar viņas vīru, uzjautrinās par situāciju un savā ziņā arī stāstu. Nepateicu gan visās detaļās, taču tam lielas nozīmes arī nav, jo viņa tāpat jau bija manījusi, ka flirts mums bija uz urrā. Un pat mans teikums par dzīvošanu pilnīgi atklāti trijatā viņai vienīgo pretreakciju izsauca, ka nezinātu kā tajā visā situācijā ietilptu bērni. Jo pēc idejas, pieļauju man tiešām varētu būt o.k., ja vien spētu pārkāpt tabu par to, ka viņa mana māsīca un līdz ar to ar viņu nedrīkst būt seksuālu sakaru, un, ja viņas vīrs būtu labs mīlnieks un sakarīgāks cilvēks kopumā. Un arī tas, ka radi ir tabu ir apgūta ne mana personiskā pārliecība. Varbūt tas, ka viņa sieviete palēnina faktu. Nezinu īsti. Bet nu, jā, lūk, joprojām sekss ar viņu paliek kaut kādas apslēpētas idejas līmenī. Un, ņemot vērā dzīves virzību un cilvēku brīnumainību, nemaz nebūtu pārsteigta, ja beigās tā arī notiktu. Vien kopdzīve ar viņu gan diez vai, raksturu vai fig viņ zin kā to nosaukt nesaderība mums un uz nerviem mēdz krist. Visā šajā vien esmu pārsteigta, ka māsīcas acīs manas akcijas nav kritušās. Kaut paklausoties vairāk viņas filosofiju, tas diez gan kļūst saprotams. Nepavaicāju gan kā būtu, ja ar vīru viņai būtu labas attiecības, vai arī tad viņa būtu tik īzzī par to.
Smagākā lieta visā fakta izpaušanā bija nevis tas, ka viņa to uzzinātu, bet gan spēt to pašai sev atzīt. Gulēšana ar draudzeņu un visa veida radu vīriešiem man ir it kā tabu un ir jau arī, jo negribas tuvam cilvēkam, ko tādu nodarīt (pieņemot, ka nevienai no viņām poliamorija nav pieņemama, un, ja sānsolis ir veikts ar radinieci vai tuvu draudzeni, tad vispār tas augstākā mēra pāridarījums). Taču mana ļoti vārgā kontrole pret pašas instinktiem (šajā gadījumā: seksuālo apetīti), apvienojumā ar gana spēcīgu pamudināšanu no ārpuses, mēdz pieļaut ļoti dažādus 'robežpārkāpumus'. Pēc tam ir morālās paģiras un tad notikums tiek nobīdīts aizmiršanai, kas attiecas arī uz seksu ar visādiem pašas ieceltiem aizliegtajiem/nevēlajamiem vīriešiem.. Tad vienīgais uztraucošais ir, lai neuzzin tie/tā, kam to nevajadzētu uzzināt. Un viss, nekas netiek cilāts. Bet vakar un šodien tika gan cilāts. Un pati biju nesaprašanā kāpēc ir tik grūti to vēlreiz notikumu izcelt ārā un skaļi pateikt, jā es gulēju ar to un to, pat tad, ja tā puse, kurai 'nevajadzētu to zināt' ir pilnīgi o.k. to uzzināt. No kurienes man tāda dubultmorāle joprojām, neesmu vēl tikusi skaidrībā. |