| |
[Dec. 1st, 2010|09:51 pm] |
tiiik drausmiigi raiba diena. nu visvairaak jau vakars. tik daudz domāšanas, malšanas un pat izmalšanas. Uz mājām-mājām gribu un negribu braukt, Rīgas draugus un paziņas gribu un negribu satikt. Bail, ka nesapratīs un ka būs jāsasprindzinās būt tādai kāda vairs neesmu, lai iekļautos, bet negribas arī izlikties. Varbūt, ka saprastu, nezinu. I vēl materiālā ierobežotība traucētu.
Kāpēc ir slikti, ka gribu vien aizbraukt uz mājām paņemt ko vaig, nokāst un braukt atpakaļ, tā arī neizdomāju. Jo viņiem mani satikt gribās, prieks, ka spēj man ko dot, arī ir. Sirdsapziņa grib mocīt tai aspektā, ka es to labi zinādama, izmantoju sava labuma gūšanai, ne ka man ļoti gribētos pie viņiem.
Bet nu jā, šodien skatoties Mamma mia! izdomāju, ka tomēr nebraukšu tagad uz jaunogadu uz Latviju.
Vispār tagad veco kontaktu vietā vajadzetu smuki saorganizēties jauniem, taadi, kas mani saprastu tur, kur es esmu. Un spētu man ko dot vai dalīties būtu ar ko un viņiem tas būtu saprotams un vajadzīgs. Būtu jāizdzēš arī visu mīļāko un fuck friends kontakti (uz to gan pagaidām vēl roka neceļas). Nu vienīgi Jorgi negribētos dzēst ārā, bet kāpēc skaidras atbildes nav.
Un tad vēl sprosta sajūta - tāpēc, ka īsti nav kur iet un laikam visvairāk, ka tā lāga nekur netieku naudas dēļ. I tad vēl jāsaštuko ko te-toimisto sastastīt, tb ko sadarīt, lai būtu ko viņiem sastāstīt. |
|
|