| |
[Nov. 14th, 2010|12:09 am] |
esmu tuvu tam, lai sestdien, kamēr Tiia laidīs ar sniega dēli no kalna, stāvēt kalna galā (jo tur labāks skats:) ) un veikt aptauju, par to kā/kur somi mēdz iepazīties, un jo vairāk, kāds ir viņu risinājums dzīvojot mežos. par lielākām vai studentu pilsētām būtu tā kā skaidrs, bet ko te? nu tak ne jau viss notiek tikai ģimeņu tikšanos starpā. naaaah
jaa un tad veel man ir neveseliiga uztvere. ieraugi vai izdzirdi par kādu vīrišķi un nevis skaties tur o tur forši tas un re kāds sakarīgs un vēl ko, bet vai šitais būs cērtams, sanāks kā mīļākais vai mīļotais. s-l-i-m-i |
|
|
| svētki |
[Nov. 14th, 2010|06:39 pm] |
man ir kaut kāda alerģija pret svētkiem. visa ņemšanās te riņķī apkārt, ka karas augšā, lai paspētu kūku izcept (šodien te tēva diena), joprojām savstarpējas nesaskaņas un tad paņem to kūku tomēr uztapina, izvelk mini tasītes, sasprauž osiņās salvetes un nu būs svētku brīdis. naaaahhhh
vai tiešām man vienai tas šķita uzpūsti. Esot pie Sanda vai uz svinēšanām Latgalē, ne pats fakts ne kādas detaļas pa lielam uz nerviem nekrita, a te vai laukos kā dadzis acī. O.k. uz zsvētkiem ir citādi tad ir ok, tad ir dziedāšana, eglīte un tā. Nu jā un retā reize, kad izdodas tv izslēgt uz kādām stundām. Bet tas neattiecas uz Jauno gadu. Īsta sirsnība bija arī pirmā drauga ģimenē (vien ne tai aspektā, kad vajadzēja dirsā līst ģimenes draugam Jānītim (vīrs ap kadiem 50-60 plus gadiem, viņiem pašiem ap 40 plus, nav ne rados ne kā, pat nezinu vai pašam Jānītim ir kādi radi vēl dzīvi/runājami)). Un kas te ir pa sviestu un kāpēc mājās-mājās (laukos) ir tā fig viņ zin. Bet nu kaut kāda preteklība kaklā sakāpj par to iedomājoties vien.
ritīgs neīstums vai vismaz neīstuma sajūta toch, dies' zin cik tā pamatota |
|
|