| medības |
[Oct. 24th, 2010|11:20 pm] |
izbridos šīs abas dienas pa vietējiem mežiem, ka maz neliekas. dažubrīd likās, ka man vienīgai sanāk brist pa tiem auga/zieda krūmiem vienīgajai tā virs ceļiem, un pa trakajām jaunaudzēm, kur atkal tie garie krūmeļi un ja ne tie tad ciņi un vagas, kas precīzāk būtu aprakstāmas kā stāvi grāvīšī ik pēc 2 metriem. beigās izrādījās, ka tas attālums bija vien kādi divi km, brienot likās vismaz 4. līdu un čortojos nu nah te pa šejieni jāložņā, kur alnis nemaz cauri netiktu.
vakar atkal līsdama caur ziemeļbriežu žogiem domāju diez kā tie veči, kuriem pat pa durvīm ienākot vajadzētu varbūt sāniski sagriesties, tur cauri tika un ja reiz dzenam aļņus kā viņi tiem pāri tiek? jorojām nav skaidrs, būs jātceras pavaicāt.
taču, lai arī sniegs mežā šodien bija gandrīz tikpat dziļš kā ārā, viss pasākums kopā bija super. īpaši skaists, vārdos neaprakstāms un vēl visādi citādi maģisks laiks un sajūtas, kas pie pirmajām medībām šorīt mūs paņēma šāvēji līdzi paskatīties. sūrā brišana tempā pa mežu un purvu, vējš un drusciņ beigās arī pasalšana, toties, kad redzējām aļņus skrienam gar purva malu un pēc tam pāri purvam bija vnk kaut kas. tādi skaisti, majestātiski un spēcīgi dzīvnieki un redzēt viņus dabiskajā vidē.. uhh! redzēti bija jau iepriekš, tikai braucot mašīnā un redzam viņus šķērsojam ceļu, galīgi prātā nav domas par viņu apbrīnošanu vai priecāšanos. tad redzēt nākam, nevis ejam un vislabāk vispār nesatikt. bet tā mežā, kad nav jāraizējas par drošību (nu tik vien, lai vējš nesamet lodes un tās neaizlido kur nevajag) gan ir vnk super.
ja pa šonedēļu nesasnigs krietni klāt, labrāt dotos vēl arī nākamajas brīvdienās.
un brišana tempā pa mežu tiešām bija lieliska, ļoti laba sajūta un sevis pārbaudīšana.
jā, un tad vēl izrādās, ka arī somi reizēm tomēr atceras palaist ladies first - kad vaig pa priekšu purvā iet:D pa pēdam ejot tak lielāka iespēja dubrā neiekāpt, redzams tak', kur slapjums labāk!:) |
|
|