| |
[Jun. 16th, 2010|03:02 pm] |
ha, vēlos vasaras vakaros domas tomēr aizklīst ilgās. un pie pozitīvajām, ne cūciskajām lietām. un vispār šonakt sapņoju par viņu un sapnis bija tik jauks un pozitīvs. dīvaini
ir tomēr biku smeldze. līdz tam to droši vien biju labi norakusi, tāpēc arī likās, ka neko nepārdzīvoju. bet nu tik un tā spilveni nav pieraudāti. laikam vispār kopš cieši nolēmu, ka aizeju, neviena asara nav birusi. bet, jā, iekša tomēr ar visu, kas bijis sēž baigais mīļums pret viņu. laikam tik uz gadiem 60-80 spēšu puslīdz skaidri pateikt, ko savā dzīvē esmu mīlējusi un kam pieķērusies, pie kā turējusies, tāpēc, ka kaut ko esmu gribējusi/meklējusi, īsāk sakot, kad sevi mānījusi un kad nē.
jā, un žēl par Grodumu. Rīt par godu Grodumam, sev un dzīvei uzsaukšu sev viskiju |
|
|