| gaļas komforts |
Oct. 5th, 2014|11:07 pm |
Reliģiju un identitātes robežas apaļojās, tāpat, iespējams, sirdsapziņas un godaprāta. Jebšu vnk vētra noklusa.
Taču saņemt halal gaļu bija patiess prieks, kad spēju sev nodefinēt, ka tas ir no sirds, nevis, ka būs noteikti pretī jādod. Iespējams, savam naktsmieram. Iespējams, ka patiesi tā.
Dažas naktis atpakaļ murgoju, par to, ka Samais novēršas. Pēc tam, kad iekšēji raudadama ēdu sardeles normalis ar frikadeles normalis.
Un varbūt, te nemaz stāsts nav par gaļu, bet par mīlestību un vietu, kur to būtu veselīgi pašai aizpildīt. |
|