| apziņas plūsma par tēmu bērnības māju arhetips |
Aug. 28th, 2014|01:12 am |
pierakstu pēdējās dienas lai neplauku zem tepiķīša.
šodien atkal visi mājās (lasi: vecāku mājās, ar visiem tās iemītniekiem un piestājušiem/šķērsi (?) wannabe iemītniekiem). divas pēdējās nedēļas bija tāāāādas (kā zvejnieks rāda zivi ar šitaaaaaadu aci).
es sajutīšu virzienu.
gribas, lai mājās (skat. virsrakstu) varētu runāt. lai es spētu runāt/sajust kad un kā un vai komunicēt.
nu visi sabrauca (nu vēl brālis ar ģimeni iztrūkst) un es skatos un brīnos un smejos un raudu.
vajag kliegt. un kliegšu.
un atdalīties.
vai vismaz ar godu atlaist atlaižamo un paturēt paturamo.
varbūt darīt mazāk uzreiz kopā un varbūt kaut ko atmest.
bet varbūt tā vnk vajag, a?
paskatīties uz māju/saimes arhetipu un pasauli vispār ar atvērtām acīm bija....
daudz
ir labi. vien regulatoru. un atlaist vainu un ielaist mīlestību |
|