| akmeņi Es Tevi Mīlu |
May. 28th, 2013|02:23 am |
|
šovakar kaut kas nogāja uz īso ļaušanās, ticēšanas un klāt laišanas laukā
sākās ar to, ka viņš pēc dažiem īsiem taču jaukiem brīžiem griežas pie manis ar dziļu un nopietnu uzrunu, kas sākas ar 'pleeka' un tad seko pavisam mazītiņa taču dikti dziļa un arī pavisam nopietna pauze. Tūlīt šāvu viņa mutei manu roku priekšā un teicu skaļu 'nē', neļāvu viņam turpināt.*
viņš pateica ko citu, kad biju roku no viņa mutes noņēmusi, taču viņš zināja, kuru frāzi es negribēju dzirdēt.
runājam par mīlestību un mana pasaule padrebēja (un joprojām drusku kaut kur fonā tirinās), kad viņš pateica, ka neeksitējot tāda beznosacījumu mīlestība kā tāda. man spalva bija gaisā un distance.
pirmais video (mūzikas neskaitās) ko kopīgi skatījāmies bija nevis romantiska komēdija vai vēl kas jauks un skaists, bet gan šis
lai gan vēl joprojām ir drusku Marianas dziļvagas sajūt un bija brīdis, kad abi sēdējām pīpējām un bijām auksti un noslēgti un ne gramma iemīlēšanās nevīdēja, un šonakt dažādu iemeslu dēļ neguļam kopā vakara iznākums kopumā ir ar labo galu uz augšu (no Marianas dziļvagas)
*neesmu tā iepriekš darījusi |
|