(no subject)
Sep. 2nd, 2008 | 11:19 pm
Un es atkal esmu te...Nezinu pat kā to nosaukt, reiz šo vietu es nosaucu par savu mazo vientulības ostu. Es tad vel nekā nezināju par šo vietu, man tā bija sveša, tagad bez šejienes es nespēju sevi iedomāties, nespēju iedomāties, ka nekad te nebūtu dzīvojusi, nekad nebūtu iepazinusi tik labus, tik ļoti labus cilvēkus (kas nu man ir kļuvuši par draugiem), te drīzāk ir mana mazā laimes saliņa, uz kuras nedrīkst atrasties visu laiku, ja neesi iezemietis, bet uz kuras esot var izjust svētumu, mieru, siltumu.