(no subject)
May. 15th, 2008 | 01:02 am
Tu mani vadi... Tu esi!
Es eju un krītu, un klūpu...
Esmu viscaur nošmulējusies, savainojusies...
Bet Tu sniedz man pretī savu plaukstu, lai atkal mani pieceltu, lai padarītu atkal mani tīru.
Jā, Tu to vari un tāpēc es Tevi mīlu!
Un cik gan bieži es Tevi nemīlu...un, ja godīgi, tad par savu mīlestību es vienmēr šaubos, jo jau jau cilvēku ir tik grūti iemīlēt (ir taču jāatsakās no sava ego!), tad cik neiespējami ir mīlēt Dievu! Kas mēs tādi esam, lai uzdrošinātos apgalvot, ka mīlam viņu?! Bet te jau tas joks slēpjas, ka ne jau mēs viņu spējam mīlēt...nē, Viņa Mīlestība ir tā, kas dod mums šo spēku, kas tad arī dod mums mīlestību mīlēt...
Tas viss cilvēku prātiem ir pārāk sarežģīti, tāpēc jau viss ir jāatstāj Dieva rokās, jāļauj, lai Viņš mūs vada!...
Es eju un krītu, un klūpu...
Esmu viscaur nošmulējusies, savainojusies...
Bet Tu sniedz man pretī savu plaukstu, lai atkal mani pieceltu, lai padarītu atkal mani tīru.
Jā, Tu to vari un tāpēc es Tevi mīlu!
Un cik gan bieži es Tevi nemīlu...un, ja godīgi, tad par savu mīlestību es vienmēr šaubos, jo jau jau cilvēku ir tik grūti iemīlēt (ir taču jāatsakās no sava ego!), tad cik neiespējami ir mīlēt Dievu! Kas mēs tādi esam, lai uzdrošinātos apgalvot, ka mīlam viņu?! Bet te jau tas joks slēpjas, ka ne jau mēs viņu spējam mīlēt...nē, Viņa Mīlestība ir tā, kas dod mums šo spēku, kas tad arī dod mums mīlestību mīlēt...
Tas viss cilvēku prātiem ir pārāk sarežģīti, tāpēc jau viss ir jāatstāj Dieva rokās, jāļauj, lai Viņš mūs vada!...