|
[May. 7th, 2015|08:49 pm] |
pamodos trijos naktī sagruzījusies Gulēju tumsā atvērtām acīm un domāju par dzīvi Nespēju kaut kā identificēties ar šo pavasari, notikumiem, plāniem
Domāju divas stundas. Kad pulkstenis rādīja pieci, sapratu, ka neaizmigšu un atlikušais miega gabals tik un tā nebūs kvalitatīvs. Saģērbos un gāju skriet. Nē, soļot, jo man kā rūdītai pūcei fiziska slodze rīta agrumā dod uz sirdi
Viss bija pavisam tukšs un kluss Sasmaidījos ar vīrieti, kurš bija izvedis savu suni. Viņš izskatījās tikpat vientuļš kā es - piecos no rīta. Un šī vientulība tuvina.
Kad atgriezos, ielaidu burbuļus vannā un iemērcu savu miesu kaut kas jāmaina manā dzīvē kardināli...
Piemēram, jāsāk celties agri no rītiem |
|
|