| Tāds nedaudz novēlots MAS |
Dec. 27th, 2014|01:33 am |
Pat īsti nemanīju Viņa aiziešanu - pats klusi aiztinās.
saņēmu ielūgumu uz piedzīvojumiem
un esmu dziļi vīlusies,
kļūdas
tāds bija rīts:
- kad tu nomirsi un es nomiršu, mūsu dvēseles savienosies!
Šonedēļ ir tik daudz anomāliju, ka, šķiet, pati par tādu esmu kļuvusi
Kāds varētu izskaidrot?
- Tu man nebūtu zvanījusi?
Ir visādi pētījumi, kā priekšvēlēšanu process ietekmē sabiedrisko domu.
Atkal tā pati banāna miza
Kontrolējot nav iespējams nekur tālu tikt.
Tāds, šķiet, apmēram ir bijis mans gads
Komplicēts.
šķiršanās un atvadīšanās.
Tāds treniņa gads brieduma posmam. Tam posmam, kas nāk pēc tam, kad tu pats esi radījis dzīvību. Posms, kur tu īemācies, cik trausla ir šī sudraba stīga.
Kaut kā ļoti tuvu ir stāvēts tam visam. Nevar teikt, ka par tuvu. jo tuvums ir tads, kādu to vajag.
Tāds vaļā palaišanas posms. Kad gribas notvert sauli un vēju.
gribas riskēt.
piedzīvot, kļūdīties, krist, piecelties, atkal mācīties
dzīvot. vēl.
un no otras puses, visā šajā smagumā ir kāds īpašs vieglums
Viegli bija darbā - komanda, partneri, klienti. mani spēlēšanās projekti.
viegli ar bērniem, no kuriem nu jau var mācīties, kuri dod idejas darbam, kuri daudz prieka. un, protams, bezgalīgu haosu :).
viegli ar draugiem. lieliska aizmugures sajūta. es ikvienam novēlu draugus, kuri pieņem jūs ar visām jūsu dīvainībām, nespiež, nekomentē, nemoralizē un nemāca dzīvot. vienkārši ir. Turklāt labā ziņa - man tādi ir daudz. par to esmu dziļi pateicīga, jo nejūtos, ka mana necilā personība būtu pelnījusi tādu dāvanu. Bet tieši tāpēc ļoti novērtēju to.
Paldies arī jums, dārgie cibiņi, par par nebeidzamu jautrību, par atbalstu sarežģītajos posmos, par resursiem - filmām, mūziku, literatūru, par padomiem, saviem stāstiem. Kaut kur mēs vienu ceļu ejam,
kaut guļam atsevišķi,
bet kopā pamošanās notiek...
tiem, kuriem rīts sākas te :) |
|