|
Nov. 25th, 2014|11:39 pm |
Lieliska diena!
Vai jums ir kādreiz gadījies komunicēt ar cilvēku, kurš sievietes neuzskata par cilvēkiem? Tā stabili un fundamentāli.
Kuram nav nekādu jaunumu, kura dzīvē jau daudzus gadus nav nekā pozitīva? Kuram ir absolūti vienveidīgs, rutinēts darbs.
Kurš nedomā neko labu ne par sabiedrību, ne valsti?
man ir tads hmmmmm... draugs.
Viņš gan uzskata, ka sievietes nevar būt draugi, tāpēc, iespējams, šīs draudzības jūtas ir ļoti vienpusējas. Iespējams, tā ir cieņa.
Es šādu cilvēku zinu daudzus gadus.
Tas ir mans klasesbiedrs, un klasesbiedrus vieno trauslas, iracionālas saites. Kopējas cīņas mācībās un uzvaras ārpus mācībām (mums vidusskolā bija izcili saliedēta klase, kur nebija atstumto - visi palīdzēja visiem - kopā mācījāmies un atpūtāmies)
Un katra satikšanās ar viņu ir gan satikšanās prieka, gan mulsuma pilna.
Jo pazūd orientieri. Tā ir komunikācija ārpus standartiem. Komunikācija, kurā tu nevari atrast sev piemērotu lomu. Lomu vispār nevar būt, jo tu esi nekas. Un tavi visi saniegumi, foršās lietas ir nekas. pat bērni ir nekas, jo sieviešu bioloģiskie instinkti paredz vairoties.
Un katra satikšanās ar viņu iztukšo.
Tā ir sajūta, ka tu nonāc pasaulē, kas nesilda, pasaulē, kas neatstaro gaismu, neatstaro emocijas, cilvēcisko siltumu
Un katrs sarunas noslēgums, katras aizvērtās durvis ir kā izniršana dzīvē, kur tu sāc novērtēt nianses, kuras iepriekš šķita pašsaprotamas.
Tu sāc novērtēt, cik ļoti, ļoti ir palaimējies ar dažādiem dzīves viriešiem dažādās lomās - sākot ar priekšniekiem un gejiem, draugiem un sadarbības partneriem biznesā līdz vīriešiem kā vīriešiem... |
|