le petit cochon

Imback

Thu, 18 Dec 2008 18:32:45 GMT

Vienīgais veids, kādā es pagaidam izjūtu KRĪZI (visi pēc šī vārda piesaukšanas lien zem galdiem un vispār izpilda duck & cover), ir tāds, ka pēdējo mēnešu laikā, ar retiem izņēmumiem, visos tramvajos, kuros es esmu braukusi (un braucu es aptuveni 2x dienā), vienmēr smird pēc alkoholisma. Vienmēr tur kāds ir apžūpojies, bet nevis piedzēries aiz priekiem, dzimšanas dienas vai vēlmes kādu sakoļīt, bet aiz tīrās depresijas, manuprāt. Tik traģiski jau ir - nekad vēl pelēkie latvieši sabiedriskajā nav rādījuši tik drūmus ģīmjus, un nu vēl sametušies. Dažreiz tāda sajūta, ka sabiedriskajos brauc īpaša cilvēku suga.

Vēl es gribēju pateikt, ka esmu ievākusies jaunā dzīvoklī, man ir divas istabas, plates pie sienām, VEFiņa radio (jaunais), jauna gulta un viskaut kas vēl, ar ko man tagad slinkums lielīties. Un es IELTS nokārtoju uz 8. Hujova

Sat, 24 May 2008 08:20:20 GMT

Kaut kādā brīdī laikam būs jābeidz dzert. Tieši tagad es saprat vienu kopīgu īpašību šiem vakariem - es eju klāt pazīstamiem un nepazīstamiem cilvēkiem, un sevi apkanoju, teiktama: "Ei, čau! Atceries mani?" turklāt vēl mīlīgi līgodamās. Diemžēl tie cilvēki parasti izrādās skaidrāki, un parasti mani neatceras vai nevēlas atcerēties. Vakar tas viss kā jau vienmēr sākās nevainīgi pie jūras malkojot aliņus, beigās Dace ar Mārtiņu mani piespieda uzvilkt riktīgu padauzas kleitu (vai minikleitu, kas man sen jau par mazu ), un, protams, vakar satiku savu apzinīgo brālēnu, kas, protams, bija skaidrā, un arī nepārāk apmierināts ar to, ko redz.

Dņevņik

Sun, 06 Apr 2008 19:50:34 GMT

Mana skriešanas slimība.

2.dien notika tā, kā aprakstīts divus pūtienus atpakaļ, proti, braucu trambulī ar maisiņu (kurās iekšā trenūzenes) pie Madaras uz Mezīti, un noskrējām 35 minūtes.
3.dien Madara aizbrauca pie mammas uz brīvpusdienām, tātad nācās skriet ar Elzu, kura aizgāja divreiz tālāk nekā patiesībā ir mana māja, un pēc visiem čēpē un peripētijām sanāca skriet pa tumsu kapos (kas bija pozitīvs moments tādā ziņā, ka neviens neievēroja mūsu nošļurkušās ļegučkas).
4.dien Madara bija back in the game, un mēs atkal laidām vaļā Mezītī, tikai konkrēti vairs nespējām pavilkt, tāpēc pēc 500 metriem taisījām lielo staigāšanu, kas patiesībā arī ir labi.
5.dien atkal Mezītī uzdarbojāmies, skrienot garām mājām un kārtējo reizi prātuļojot, kur visi Latvijas nabagi atrod skanošo, lai uzceltu tādas pilis.
6.dien es atpūtos, jo Madara aizbrauca slēpot un ne tikai uz Itāliju, turklāt es diezko nespēju pakustēt.
7.dien, proti, šodien, bija mana progresa diena - sapratusi, ka ņefig atkal neviens negrib ar mani īstenot veselīgu dzīvesveidu (cik tur pietrūka, lai zvanītu cilvēkiem, kurus knapi pazīstu, bet kas dzīvo manā rajonā), es saņēmos un izskrēju ārā viena kā miets - nošļukušās, netīrās ūziņās. Tā es aizskrēju līdz Ilvai, kura savā jaunajā apartamentā bija ierīkojusi ūķi un ar draugiem dzēra, izdzēru vienu aliņu, lai viņi domātu, ka es esmu nāvīgi stilīga un vispār lieliska, un turpināju skriet apkārt kvartālam. Beigās man pat piebiedrojās kāds onka vilnas trenūzenēs, kurš bija sajūsmā par manu skriešanu un teicās esam vecs sporta skolotājs. Bet tā kā onka pēc pirmajiem soļiem paklupa visticamāk no alkohola daudzuma asinīs, viņš nolēma aiziet ar godu un paspieda manu sasvīdušo plaukstu un noteica: "Turpiniet, turpiniet!".

Tā nu tas turpinās - gaidiet turpinājumu šai miega pasaciņai, kas man pašai sķiet interesanta tikai tāpēc, ka liek man domāt par skriešanu un to, kā es skriešu rīt, parīt, aizparīt un arī kapā, he, he!

Mon, 31 Mar 2008 17:01:18 GMT

Ipods pa dirsu. Sūdi pa virsu. HAHA! Bet ja nopietni, ipods pa dirsu.
Jauns atklājums man bija metakafe, savukārt 5dienas vakars ar Filozofu nr. 1 un Filozofu nr.2 bija sick! Trakums, mēs bijām uz 5 viļņiem, katrs uz sava
(Philosophus nr.1 uz kādiem 2,5 - 3), es uz viena vai viena plus null komā pieci, bet Philosophus nr .3 knapi pusīti izvilka.
Vislaik galvā jaucās domas: "Koncentrējies, koncentrējies, SAPROTI, viņš nemaz nerunā tik kosmiskā valodā...Jā, jā, ir IR, hmm....nē, pazaudeju." Tātad vai nu es esmu sekla, vai arī citi domā pārāk garīgā līmenī. Bļeģ.

Mana problēma kubā

Mon, 31 Mar 2008 16:51:27 GMT

Ziniet, kas ir sūdīgi? Tas, ka es tagad gribu skriet, bet neviens negrib to darīt ar mani kopā.

1.variants - Madara. Es aizbraucu līdz Mezītim ar trambuli un ejam skriet. Bet nē, Madara nevar skriet, jo mācās sūri grūti, turklāt vēl gatavo Dacei dāvanu par žirafēm un gorillām portugāļu valodā, nerunājot nemaz par to, ka viņa nav Mezītī. Ja viņa būtu Mezītī, es apautu noļurkušās, sarkanās ļegučkas, ieraustos trambulī, aizbrauktu līdz pieturai X (personas datu neizpaušana) un atstātu pie viņas džīnas, kas veiksmīgi slēptu noļurkušās, sarakanās ļegučkas. Tagad es varu tikai iet uzreiz ar noļurkušajām sarkanajām ļegučkām, bet tāda es tramvajā kāpt gribēšu tikai pēc pudelēm (skaits nenoteikts).

2.variants - Ilva. Ilva atnāk, atbrauc, atslapstās pie manis tās divas pieturas un ejam noskriet kapus. Bet nē - viņai šodien pīles jābaro ar Peeturu. Atkrīt.

3. variants - bezpartneriska apkaunojoša skriešana noļurkušajās sarkanajās ļegučkās kapos, tajā sūda parkā, kā viņu sauc, Brasā tobiš. Tieku piekauta un nodurta. Vai arī Arēna Rīga, vai Hanza (???). Varbūt nākamgad.

Pervoja boļņica

Sun, 02 Mar 2008 20:21:32 GMT

Aptuveni divus gadus atpakaļ es locījos pie Roberta gultas slimnīcā, vaidēdama par nepieredzēti sāpīgām mēnešreizēm un sliktu dūšu, kamēr Robis aizmiglotu un narkozisku skatienu jau vienpadsmito reizi stāstīja, ka vienpadsmit reizes zvanījis Zandiņai pa nakti. Šodien es sēdēju pie Roberta gultas slimnīcā, apspriedu viņa ieplīsušo nieri, riebīgo kārpu uz FHM modeles vēdera, kā arī klausījos lekciju par labajām māsiņām, vienaldzīgajām māsiņām, brālīti (kāds mums te nezināja, ka arī vīrieti sauc par māsiņu) un galu galā par 1. slimnīcu aka nabadzīgo bomžu iestādi, kurā tā īsti nevienam nerausta pateikt cilvēkam, ka viņam pirms 24 stundām saplīsusi niere. Tāpat arī neviens nav izskaidrojis, kas notiek, ja niere atsakās darboties, kas ir iespējams. Tā jau, protams, ir ieslīgšana detaļās, bet secinājums ir tāds, ka Robim diezgan bieži sanāk paviesoties Latvijas slimnīcās. Tomēr šajā neviens vismaz negaida naudu, jo galveno pacientu kontingentu uz sastāda uz ielas savākti bomži.

Mana dzīve pie zilā kvadrāta

Sun, 17 Feb 2008 12:11:54 GMT

acis kvadrātā
smadzenes nokautā
yo
yo
tempi dibenā
garīgais reāli iesūkā
viss notiek ielās

(Kā liecina jaunākā informācija žurnālā "Privātā Dzīve", Elzas Rozetes-Ruivo jaunākais hip-hop singls "Mana dzīve pie zilā kvadrāta", kurā viņa stāsta par neciešamām sāpju stundām savas dzīves laikā, kas pavadītas, rakstot skolas darbu ZPD, iekļuvis pašā hip-hop un r'n'b topu augšgalā, apsteidzot 50 cent jaunāko singlu "Bitch U Wut" un Nicole Šchveinzchinger balādi "Baby, buy me new botox". Elza to skaidro tā: "Acīmredot, cilvēki spēj asociēt savas fiziski mokošās sāpes ar manā dziesmā izteiktajām sāpēm, tāpēc jūtas radniecīgi smeldzīgajām domām, kas izteiktas par ZPD."

ai 'm soč a laizī oss

Fri, 08 Feb 2008 11:00:56 GMT

Nāvīgi briesmīgi ir tas, ka es vakar nopirku jaunāko Harija Potera devu. Tas nozīmē, ka mans ZPD, kurš jānodod trešdien, ir nogrimis pa burbuli. Vēl man negaist cerības uz mammu, kas atnāks un man viņu atņems (vai arī es uzdāvināšu viņai viņu vārda dienā). tupu tapu pu tipu tijallei

Tuoms patosills

Wed, 06 Feb 2008 21:02:58 GMT

Tagad man būtu takā kaut kas jāieraksta. Es visu laiku prātoju, ko lai ieraksta, laikam nonācu pie secinājuma, ka ierakstīšu, ko vakar iedomājos gulētejot. Un tas ko es iedomājos bija, proti, ka vajadzētu paklausīties kādu audiobook. Tagad es prātoju, kādu audiobook labāk klausīties. Skaidrs, ka jāieraksta arī tas, ka Letonikā smird pēc veca, apkakājušās onkuļa. Tomēr tās ir avīzes, kas tā smird (bet smird tieši tā!). Iekšā man visu laiku ir kaut kāds strjoms, iespējams, ka jāizmanto izdevība un jāpārvērš viņš reliģiskā fanātismā. Piemēram, visnotaļ elitāro (tāds stereotips) filmu "Acis plaši aizvērtas" es skatījos ar lielām mokām, ar fizisku vēlmi izlaist kādu orgānu (ne pa dibenu, ne pa muti, bet vienkārši izspiest cauri vēderam, aknas teiksim). Snobiskā maikste Nikola Aknuvīrs raudāja gauži par sapni par citu vīrieti, diezgan nožēlojami. Pirms tam viņa pateica Tuomam Krūzem/Kruīzam, ka viņa kāda sailõra skatiena dēļ bija gatava atdot visu, un tad Tuoms Krūze/Kruīzs visu sasodīti garo un stiepto filmu mēģināja aiz vēlmes atriebties vai kādas citas vēlmes (ne pārāk aktīvi) noblietēt kādas dāmītes, līdz nokļuva nāvīgi patosīgi uzpūstā sektā (šādi varētu raksturot pašu filmu - nāvīgi patosīgi uzpūsts igauņu trilleris/marazmzzz) ar vecenēm, pupiem un pakaļām (skat. arī filmu Pupi un Pakaļas 3). Tad Tuomam draudēja sektas varenais X nāvigi labā maskā, patiesībā maskas tur bija ellīgi labas, ka Tuoms ir IN GREAT DANGER. Un tad Tuoms bija apstulbis ilgu filmas laiku (šeit arī es fiziski mocījos gaidās). Beigās Nikola pateica, ka viņiem vajag FUCK un ar to beidzās veltīgi pavadītas 2,6 stundas, kuras varēju arī veltīt Inflācijas pētīšanai.

Trauma

Wed, 23 Jan 2008 12:45:33 GMT

Viss pasaulē ir izskaidrojams. Starkaru periodā Lielbritānijas domīnija Austrālija neatbalstīja karu, tātad Austrālija tāpat kā Lielbritānija bija pret PSRS un komunisma izplatīšanu. Tāpēc tas nav nekāds brīnums, ka krievu spiegi vakar noindējuši austrāļu aktieri Hītu Ledžeru ar arsēniju.

Wed, 16 Jan 2008 20:27:39 GMT

Jess! man fakin draugos ir 69 apmeklējumi, un es ceru, ka tā arī paliks!

Cieņa un līdzīgas hujņas

Tue, 08 Jan 2008 21:40:27 GMT

Šodien saņēmos savākt Gustava atstāto mantojumu pēc aiziešanas. Brīdī, kad no misenes sāka pilēt viņa iepelējušo sēņu marināde, atcerējos to debīlo anekdoti par vīrieti, kuram maisiņā sunītis, bet citi domā, ka marinētu gurķīšu ūdens pil no viņa laukā. Pie sapuvušā kabača jau savilku roku savaldīgā dūrē. Vistu paliekas un trauki iesārtināja manus vaigus, mazliet nāsis uzrauca, dūmi pa viņām sāka nākt čuķ-čuķ. Nu jau nelietojamā, apgānītā istaba ar simboliski atstāto tepeķa strēmeli un miljons pudelēm jau spieda mani rakstīt šos vārdus, tāpēc, Gustav, ja lasi, zini, ka gribu izsūkt tev acis un iespraust egli pakaļā!

Gāzītes

Fri, 04 Jan 2008 18:05:21 GMT

Gribēju tikai uzvārīt cīsiņus, bet tagad viss smird pēc gāzes. Naturāli. Nebiju, redz, aizdedzinājusi nemaz. Bail ievilkt elpu. Tas būtu tik forši , ja varētu saelpoties gāzi tā, lai, uzšķiļot sērkociņu, iekšas uzsprāgtu. Pirksti mazliet stīvi, jo te iekšā ir temperatūra ekvivalenta āra temperatūrai, proti, ĻOTI ĻOTI auksta (Jo es atvēru visus logus un ielaidu lauski).

Aizvakar es un māsīca cienītā, gājām uz veikalu Kupidons pirkt viņas bosam anal gēlu. Tad man bija jāiet pie viņas bosa un jāsaka:"Hello, this is a delayed present from the house management!" un jādod viņam anal gēls Vinnija Pūka dāvanu maisiņā. Pēc tam viņi abi par to smējās, bet es nebiju klāt.

Fri, 07 Dec 2007 16:08:41 GMT

Vjetnamas kara laikā bija sauklis "Speak English or die!"

Skolotājas šausmu diena

Mon, 03 Dec 2007 20:13:27 GMT

Mēs ar Paulu aizgājām pie matemātikas privātskolotājas, kas dzīvoja visai draņķīgos apstākļos. Paula teica viņai: "Mes dzīvojam kopā". Viņa novilka garu: "Aaaaaaaaaaaa....." un padomāja, ka mēs esam lesbietes. Tad viņa prasīja, vai mums ir izveidojušās attiecības, un es teicu: "NĒ AK ŠAUSMAS!!!!" tad es tomēr pārdomāju un pateicu: "Jā!". Ai nu labi, tomēr es pateicu, ka viņa maldās, bet tas ir visgarlaicīgākais variants.

El Salvadorā mans brālens sērfo

Mon, 03 Dec 2007 20:09:37 GMT

Sasodīts, cilvēki taču dzīvo vienās vienīgās gaidās. Es, piemēram, tagad nevarētu vispār dzīvot, ja nezinātu, ka pēc tik un tik nedēļām būs brīvlaiks, vai svētki, vai ceļojums (šoreiz viss sakrīt) un tas, ka es tagad nevaru atrast nekādu sakarīgu informāicju par Albertu Kviesi, ir nekas, jo nāks brīvlaiks, svētki, ceļojums. Pēc tam es, protams, sākšu gaidīt un strādāt uz marta brīvlaiku un Lieldienām. Vasara ū tē tē...Pirms nedēļas es iesēdos 3os naktī mašīnā ar šoferi, nākamo Pasaules valdnieku, meiteni un anti-trombocītu, lai brauktu uz Lietuvu nodot savus trombocītus, jo man tādi bija. Kam, tas lai paliek noslēpums. Mēs atklājām, ka Lietuvā ir nevis kaut kāda fakin Chilli pica, bet kas labāks, laikam Chilli kurvass (nosaukums ļoti neprecīzs). Atcerējos - Chilli kaimas. Tur bija viss lētāks, sanāca paēst visus ēdienus pēc kārtas pa lētu papīra naudu. Vispār trombocītu atliešana ir riebīgs proces, bet tas tā. Tur atlējās arī onkulis, kas droši vien nāk tur katru otro nedēļu paēst brokastis par brīvu. Tā kafene gan bija tā kā padomju laikā ar pārdevēju, kura pati izdomāja savas cenas. Beigās mēs nākamajam Pasaules valdniekam iestāstījām, ka tur nav vērts iet ēst, lai gan aukstu violetās zupas terīnīti varēja dabūt.

Mana jaunākā problēma ir vajadzība pēc snovborda jakas. Jaunas, spīdīgas un siltas, nevis tādas uz atlaidēm. Tā man ir ļoti aktuāla tēma, tāpēc es jebkurā brīdī varu pārtraukt sarunu ar teikumu: "Bet es varētu pārdot arī savus šķīvjus!!!" Tiktāl esmu nodomājusi pārdot nestrādājošu IPodu, dīvainu dūnu jaku, jaunu Volcom vesti, Dainese bruņvesti un, ja vajadzēs, arī šķīvi. Ja kāds grib, piesakās.

Tā kā Vinstons Čērčils ir teicis: "Demokrātija ir sūdi, bet pasaule neko labāku nav izdomājusi", tad es varu pateikt, ka mans trauku skapis smird pēc ķiplokiem un tam nav nekāda sakara ar Vinstona Čērčila privāto dzīvi.

Nu gals klāt

Tue, 20 Nov 2007 15:08:57 GMT

Es tagad uzcepu cūkgaļu ķīniešu gaumē ar rīsiem un Ievu un Paulu, un tagad es nēedīšu vairs gaļu, ko piedāvā McDonalds vai desu fabrikas visādas. Nu vispār cūkgaļa bija mana pēdējā gaļa. Tagad būs tikai lauku gaļa reti kad un varbūt cita gaļa, kad to ļoti gribēsies. Pietiks vienreiz taisīt slaktiņu ar dzīvniekiem, jo īpaši ar tiem ,kurus burgeriem audzē.

Tagad būtu jālasa kultūras vēsturē visādi teksti un jāpilda ekonomikā lapas, bet es labāk kasīšu dibenu līdz vakaram nekā darīšu to. Tomēr laikam atslēgšos.Vinnnnnnnnnnnnnnnnn!

Tue, 06 Nov 2007 19:31:30 GMT

Kamēr Marta ballējās kātējajā lieliskajā Laumas ballītē, mēs šeit piespiedu kārtā sēdejām un dzērām amerikāņa atvesto anīsa šņabi. Amerikānis to atveda no Turcijas, un amerikānim vienīgajam tas garšoja. Amerikānis bija zinošs ( pluss ) un piekrita, ka amerikāņi ir stulbi ( pluss ), tomēr daudz moralizēja tādā amerikāņu ētisko principu un vienlīdzības jebšu "Pilnas mājas" manierē ( mīnuss ), pārāk daudz runāja par saviem, pēc paša domām, ļoti izstrādātajiem un oriģinālajiem ( un diezgan amerikāniski garlaicīgajiem ) uzskatiem ( mīnuss ) un PĀRĀK daudz runāja par savu vegānu diētu un no sojas pagatavojamo ēdienu recēptēm ( mīnuss ). Mēs viņu aizvilkām uz Tautas Sapulci, un viņš nosala. Mēs viņu aizvedām pie Baltijas jūras, un viņš bija visnotaļ priecīgs par sniegu jūras krastā. Mēs viņu aizvedām uz Lidiņu un iebarojām štovētus kāpostus, no kuriem viņam noteikti pēc tam bija gāzītes. Vēl es viņam vairākas reizes centos skaidrot, ka amerikāņi taču ir stulbi, un viņš piekrita, bet tomēr, tomēr (sākās amerikāniskā nespēja palikt pie viena apgalvojuma, neuzskaitot visus BET ). Viņam trūka sarkasma. Viņš bija mazliet kā jēla ola. Ieēd gaļu - sāk sapēt vēders, ieēd sieru - sāk sāpēt vēders, ieēd kūciņu - sāk sāpēt vēders (karoč bērnībā par daudz atrijies burgerus un sačakarējis veselību).

Dada neko nenozīmē!

Thu, 01 Nov 2007 20:50:31 GMT

Toreiz pirms gadiem 4 man bija lauzts dibens un Madara, skrienot uz Kaprīzes treniņu, nošvaļīja pa trepēm un izmežģīja potīti. Mums abām bija kruķi un mēs Mīlgrāvī nogāzām vienu Pringles paku un tad visas pārējās, un nevarējām viņas pacelt.

Tagad es zinu to, ka man patīk viens dzejolis pasaulē (un tas ir retums, jo man dzejoļi, teiksim tā, nepatīk). Tas dzejolis ir dadaista Tristana Carā dzejolis un skan tā:

Šī dadaista dziesmiņa
kam dada bija sirdī
priekš motora ir briesmīga
jo dada ir tam sirdī

lifts nesa augšup karali
šo smago autonomu
viņš roku nest kā karekli
un pāvstam uz Romu

un tāpēc
liftam tam
vairs dada nebij sirdī

izskalojiet smadzenes
ēdiet šokolādi
dada
dada
dzeriet limonādi

Vads

Thu, 01 Nov 2007 13:55:06 GMT

man tagad jāieiet dušā un jāiet uz darbu. rīt pie manis ciemos brauc 30gadīgs amerikānis, kuram es rādīšu Baltijas jūru, volerus un pigu. Vakar es atkal satiku savas trīs bērnības draudzenes + Madaras sīvo draudzeni un šodien smirdēju pēc šņabja. Nogulēju pirmās divas stundas. Iedomu spārni spēlē neiedomājami draņķīgu mūziku, pie kuras var kustēties tieši tik lieliski, lai Madarai būtu kauns par to, ka viņa ir mana radiniece. Man ir mehaniskais rokaspulkstenis, kurš jāuzvek katru dienu. Jāsarunā vienreiz matemātikas privātskolotāju. Varbūt tomēr iet mācīties ģeogrāfiju?

RRR

Sun, 19 Aug 2007 16:44:03 GMT

sviests te notiek. esmu atpakaļ un sākās. stresainā ģimene uzdarbojas. vecotēvs piezvana mammai un nosauc viņu par mauku, jo neesot zinājis, ka es dzīvošu ne tikai ar Paulu, bet arī kādu puisi (kuram starp citu ir draudzene). Viņa prātā vārds puisis = nenormālas perversas seksuālas orģijas 24 stundas diennaktī. Vecais kretīns, man nav ko teikt, viņš tā māk cilvēkus morāli gremdēt, jo īpaši savu ģimeni. Mammu viņš visu mūžu ēd bez sāls. Abi ar vecomāti viņi uzskata, ka es esmu no papīra un bez viņiem pakaļu nevarēšu noslaucīt (+ noteikti apnarkošos, nodedzināšu virtuvi, noslīkšu savos sūdos, un PATS GALVENAIS - VISMAZ VIENREIZ DIENĀ NEEDĪŠU SILTU ĒDIENU!!) Kā gan es izdzīvošu! Man žēl mammas, jo viņai būs tagad ar viņiem jādzīvo. Sūds.

Ceļo ar dirsu

Tue, 31 Jul 2007 19:51:27 GMT

Man sāp galva, ir manāms ieildzis nogurums, bet, neskatoties uz to, es rīt braucu atpūsties uz Franciju un Spāniju. Visu gadu es notupēju iekš LV, un nu es taisos beidzot nogaršot absintu, izmēģināt sērfu, praktizēt franču valodu, bet vispār neiespringt. Vēl mēs ar ms. Komfortu (Madaru) noteikti daudz strīdēsimies, jo mums vienai pret otru nav nekādas morālās aiztures. Cerēsim, ka ms. Komforts pēkšņi nesadomās iet uz 5* viesnīcu. Ēdīsim daudz auzu tumes un ātri aplejamās nūdeles. Mums līdzi būs spirāle (nejaukt ar kontraceptīvo metodi!!) un nazītis. Man ir divas pases kopijas, katra savā pakaļā iebāzta (stresaina ģimene). Es noteikti negribēšu braukt mājās, bet noteikti atbraukšu (jo kāds bomzis būs nospēris atlikušo naudu). Lai mums veicas!

Vasara so far

Tue, 03 Jul 2007 21:29:47 GMT

Ozijs, Uma2Rman, Aerosmith...un uz kādu koncertu es tagad iešu? Nekas pie apvāršņa nerādās. Vispār, man nav ko teikt. Strādāju birojā (aizvietoju biroja administratori 2 ned.), būtībā blenžu no pus9iem - 5iem datora ekrānā un randomā spiežu -> meils, faksi, draugi, delfi, dīvāni, meils, faksi, draugi.... Faksi, faksi...Stīvens Tailers pēc dziesmas mikrofonā atraugājās un gribēja, lai mēs viņu laizam (LICK ME). Pret Oziju man vislielākais respekts, jo sāka laikā dziedāt (kaut gan ņemot vēra, ka es vienmēr kavēju) un viņa entuziasms un vēlme lēkāt kā agrāk reāli pavilka. Uma2Rman bija savējie, lasīja publikas zīmītes un ļāva staigāt apkārt un dejot. To gan nevarētu teikt par vienu tēvaini, kurš sāka grūstīt 2 dejojošus dievišķus. Mazliet traucēja Jaunā Viļņa tipa publika, toties pirmoreiz tuvplānā redzēju silikona krūtis (+gandrīz noģību no tā, ko (un kādā daudzumā) tā sieviete bija sev sapūtusi virsū)!!!Par Aerosmith - piepildījās manas prognozes par lielu sievišķu pieplūdumu, kas izskaidrojams ar viņu emocionālo vēlmi dzirdēt emocionālo I don't wanna close my eyes....viena tāda man patrāpījās aiz muguras, un sadzirdēt mūziku šīs dziesmas laikā bija pagrūti.
Augustā es braukšu uz Franciju.
Pagaidām sēžu smirdīgā birojā.
Vispār, man ir diezgan garlaicīgi.

Fri, 01 Jun 2007 20:40:18 GMT

Esmu iedzērusi un esmu par to, ka visiem jādodas velobraucienos un jāiedzer ar saviem klasesbiedriem/enēm!! Tik reti es eju uz vecrīgu ieraut pa kādam aliņam, un šodien bijas tā diena un tagad vēls vakars un labs iereibumns! arlabunakti1!

Šodiena

Fri, 18 May 2007 20:22:00 GMT

Kurš salāts man sastāstīja, ka piededzināt kārpu tāds čuššš vien ir??? Kad man ar šķidro slāpekli svilināja ādu, tā vis nelikās! Un kārpa ir turpat kur bijusi. Šodien divas lietas man uzvārīja labu garastāvokli:

1. Izgāju no Makdonalda un ieraudzīju, ka bariņš cilvēku, ģērbušies baltos DNB Nord krekliņos, klausījās Santas Didžus, ģērbušos šortos, pusgarās baltās zeķēs un augspapēdenēs, norādījumus skaļā balsī izrunāt: "Labu rītu saka saule, labu rītu svilpo vējš...utt", kā arī iet pa ielu un klapināt plaukstas gaisā virs galvas. Stāvēju es tur pašā laukuma centrā viena kā miets, un, pēc Santas Didžus sauciena:"Vai tiešām neviens neaplaudēs pēc šī burvīgā iznāciena?", sāku aplaudēt. Un saņēmu pretī: "Lūk, vismaz viens cilvēks, kas jums aplaudē!". Un viss bariņš aplaudēja man. Visi visiem plaudēja un es smaidīju un jutos jauki.

2.Ģildē aizgājām klausīties koncertu, Rozenberga orķestris izpildīja sažādu tautu tautasdziesmas Rozenberga apdarē. Mūsu rindā sēdēja trīs mani garastāvokļa uzlabotāji. Pareizāk sakot 2, trešā bija briļļaina norvēģu sieviete, kura bez emocijām nosēdēja visu koncerta laiku. Savukārt divi norvēģu vīrieši likās vēljoprojām saauguši ar hipiju un rokenrola kultūru krustojumu. Ģeniāli, viens, kurš ļoti līdzinājās Igijam Popam (sirms,by the way) vislaik kratīja galvu, berzēja rociņas, un vietās, kur publika neaplaudēja, izdvesa mūziķiem par godu visādas rēciena skaņas (droši vien uztrenējis neskaitāmajos apmeklētajos rokkoncertos). Otram bija sirmi gari mati un bārda, un ūsas - arī garas. rūtainas bikses un sarkanas vilnas zeķes - tas tikai kratīja kājas, toties ar to pilnībā pietika.

Tagad - tēja un grāmata...ak, cik vasaras bezdarbīas idille ir tuvu