le petit cochon [entries|archive|friends|userinfo]
piziks

[ userinfo | sc userinfo ]
[ archive | journal archive ]

I'M LOVIN IT [Nov. 3rd, 2006|04:36 pm]
[music |coldplay - the hardest part]

es neciešu želejainas galvas. un patiesi nesaprotu, kāpēc cilvēki domā, ka, netīros matos ieliekot želeju, tie  izskatīsies labāk (un iespējams tīrāk)??

man nepatīk, kad veci/pusveci cilvēki apspriež zemās jostas. man nepatīk, kad viņi visu vainu uzveļ man, lai arī mani sen jau par plikas muguras īpašnieci dēvēt nevar. vai nu ir svārki ar augstu jostu, vai ir džemperis ar zemu jostu, jo man salst! saprotiet taču to, vecie īgņas!

nelūdziet man sevi apostīt. mēs neesam suņi. visi tie tualetes ūdeņi, odekoloni, smaržas, da jebkas glīti smaržojošs iepildīts smukā stikla pudelītē nomāc cilvēka patieso smaržu. var muldēt par to, ka mūsdienās vairāk cilvēku šķiras, jo nepareizie pāri saiet kopā, nepareizi "saostoties"(tā teikt, ķermeņa smarža paliek otrajā plānā), un es tam daļēji piekrītu, tomēr atgriezīšos pie tā, ka mani kaitina apostīšanās.
"Tev ir jaunas smaržas?" "MMM, kurš te tik jauki sasmaržojies?""Iedod apņuhāt savu kaklu, jo man liekas, ka tev ir jaunas smaržas un tāpēc es tevi nedaudz paostīšu!!!" 

man nepatīk iepirkties. pēc tam es jūtos kā lupata vai kā izžmiegta švamme. un trakākais, ka pat nauda vairs nelīdz. ir nauda, ir bauda (sākumā), bet pēc tam ir lupata (sāpoša mugura un galva) vistrakāk ir ar veļu. nemāku, negribu, čakars, vakars.

nu nepatīk man reliģija. jebkāda. tas ir vecākais un acīmredzot iedarbīgākais veids kā kontrolēt cilvēkus. 

man nepatīk, kad agri no rīta mans kaķis kasa tepiķi pie balkona durvīm, tā cerēdams izkļūt ārā.

man nepatīk pārspīlēta mīļošanās, bučošanās (meiteņu starpā) , komplimentēšana utt.

man nepatīk džeki, kas sevi nobildē vannasistabā bez krekla un ieliek savu bildi nternetā + paši par to tīksminās

man nepatīk, ka mans suns histēriski dzīvo ēdienam ( lai gan - kāds suns, tāds saimnieks )

man nepatīk dzeja.

man nepatīk cilvēki, kuri jekur un jebkā lieto r&b dziesmu angliskos tekstus.

man nepatīk biklums.

man nepatīk, ka man ir salūzušas brilles, un tāpēc man jānēsā tēva brilles, kuras daudz neatšķiras no slavenajām Harija Potheda brillēm.

un vēl man nepatīk, ka es nevaru atcerēties visu, kas man nepatīk.

un, jums, kas nepatīk jums?


linkpost comment

Svilnātāja [Oct. 31st, 2006|10:18 pm]
Skaidrs, kāda būs mana profesija. Piromāns. Dedzināt protu, sākot ar vārāmajām spirālēm, beidzot ar virtuvēm. Vismaz interesantāk dzīvot, kad, ieejot virtuvē, vienīgais, ko tu redzi, ir zili dūmi, un uz galda kaut kas degošs. Jāgaida, kad tad nosvilināšu sevi un vēl attiecīgos klātesošos pavisam. Vismaz progress ir redzams.
link2 comments|post comment

[Oct. 23rd, 2006|03:12 am]
WWW.ZANGERBOB.NL ---> VIDEOCLIPS
linkpost comment

Trakas lietas [Oct. 21st, 2006|12:16 am]
[mood |dorky]
[music |Grease]

Tas ir šausmīgi. Ņemt un vienā baltā dienā uzzināt, ka briedis nav stirnas vīrs. Ka Bembijs nav viņu bērns. Ka stirna ir precējusies ar buku jeb stirnāzi, toties piedzemdējuši abi stirnu kazlēnu. Un vēl jo vairāk - briedis nocopējis briežu govi un abi radījuši briežu teļu. Bet tas nav pats briesmīgākais. Bembijs paliek bāreņos.

 KAS AR MUMS NOTIEK, PASAULE???
linkpost comment

Baudas virsotne [Oct. 17th, 2006|11:38 pm]
[mood |laid - back]
[music |nova tunes 1.2]

Vislielākā ikdienišķā bauda ir iesvempties mājās, nometot ķieģeļiem piekrāmeto somu pirmajā brīvajā placītī, izrausties ārā no džīnveidīgajiem un zeķubikšveidīgajiem, uzaut vilnas zeķes, trenuškas, milzonīgu svīteri, uzvārīt tēju, nomesties uz priekšnama dīvāna un apjaust, ka šī tiešām ir dienas svētlaimīgāka daļa.

 Starp citu, uzjautrinoši satikt pagalmā māsīcu, kas piekopj tādu pašu amerikānisko stilu, plikām kājām, pinkainiem matiem, mājas drēbēs velkamies uz miskastes pusi. Ek, cik tur daudz vajag slīmesta laimei.
link2 comments|post comment

Neņemt par pilnu [Oct. 11th, 2006|12:34 am]
[mood |fun fun fun]
[music |gnarls barkley - crazy]

Bija man viens lieks papīris ar uzmetumu esejai drukātos burtos. Es kā radošs cilvēks izlēmu otrajā no divām matemātikas stundām uzmeistarot draudu vēstuli. Galu galā, kādas tad vēl vēstules lai taisītu no salīmētiem drukātiem burtiem?!? Līme man bija, šķēres aizņēmos. Visu stundu cītīgi graizīju f*** burtus, ķēpājos ar līmi, piecūkoju visu galdu. Teksts bija tāds: "Tu degsi elles ugunīs, Ieva!" Tā, lai riktīgi uzdod pa kristīgajām asinīm. Nu un uzdeva ar! Ņēma un saņurcīja, vēl apvainojās. Kristieši laikam nesapratīs manu nevainīgo ateistes jociņu. Bet nu šito ķēpu - ņem un saburza. Hehehehe....galvenais, ka es izpriecājos par to, ka cilvēks vienu teikumu ņem tik nopietni. Bet varbūt viņa jokojās? Ar to Ievu kā ar bitēm.

hihihi

sasolījos arī Laurim taisīt draudu vēstuli, jo šis par mani ņirgājās. Eju līmēt
link4 comments|post comment

[Oct. 6th, 2006|06:17 pm]
[music |OMC - how bizzare]

Šodien tiks svinēta mana izbijusī vārda diena, kad sabrauc šādi tādi radi, bet tieši šodien man viss līdz mielēm, viss traucē, nekas nepatīk ne sevī, ne citos, nekur. Galva sāp, ēst negribas, gulēt gribas, ir pretīgs nogurums, jālasa vēstures grāmata kontroldarbam. Kaļu plānus, kā rīt neapmeklēt skolu, jo jūtu, ka neizlasīšu, kur nu lai vēl atcerētos to kvantumu. Viss piedrazots. Negribu viesības! Tikai sklandraušus gribu (par laimi dabūšu).

Vēl ko es gribu - skatīties politiskos raidījumus un reklāmas, jo tas uzlabo garastāvokli - vislaik tik jāsmejas! Repšinieks, Šlesernieks, Šķēlīte, Demakoviņa, Dobelītis, Bērziņkungs utttttttttt........mūsu tautas labākie komiķi!!!

Taisni vai žēl, ka pie balsošanas netieku. Tad es uz Tautas Partijas biļetena sazīmetu sapuvušas zivis.
link2 comments|post comment

Mana eksperimentālā dienasgrāmata [Sep. 28th, 2006|10:34 pm]
[mood | relaxed]
[music |Steppenwolf - the pusher]

Gribās tā kā kaut ko uzrakstīt. Atskāršu, ka tā kā nav ko rakstīt. Vispār dienasgrāmata ir tāda interesanta metode, kā tikt vaļā no negācijām - esot jāraksta 20 minūtes bez apstājas viss, kas ienāk prātā. Šādā publiskā pašizpausmē gan nav prātīgi to darīt, ņemot vērā visu vēlamo un nevēlamo, kas nāktu ārā. Pamēģināšu.

reku mans kaktuss uz galda, es gribu tēju, ir jau vēls, bet vēl neesmu lasījusi filozofiju, ārprāts, 5dien kontroldarbs, man ir tik noplukušas sienas, man patīk rookenrols un mocīši, pati gan uz viena nesēstos, bišķīt vēss, reku termometrs un dzintara krēms, ko viņi dara uz mana galda? pele. tastatūre. krūšturis (atvainojos), bikses, kurās ir nauda un ir varbūtība, ka viņa izbirs un pazudīs. man ar netīrajiem matiem jāzivelk vēl 1 diena, jāaizver balkons, cik pulkstens? oranžs, you know i smoke a lot of grass, kasetes (diez kādi audio brīnumi tajās ierakstīti? bērnības "Latgales radio speķis"?)...ek, tās topmodeles tūlīt sāksies. tēja

Patiesībā, tīri vai interesanti
linkpost comment

[Sep. 27th, 2006|01:02 am]
Saruna starp divām pārdevējām Drogās:

1.pārdevēja:"Tev tā ka vajadzētu ūsas izraustīt..."
2.pārdevēja(īgni):"Man nav ūsu..."

vienkārši nedaudz smieklīgi bez komentāriem
link3 comments|post comment

MANA Arsenāla Arheoloģija [Sep. 26th, 2006|05:01 pm]
[mood | satisfied]
[music |Steppenwolf - Born To Be Wild]

Tā nu Arsenāls ir godam aizvadīts, atliek vien arhivēt, ko esmu redzējusi un kā vērtējusi:

*Līdzjūtība Atriebības kundzei (Sympathy for Lady Venegance), Dienvidkoreja. No dienvidkorejiešiem neko citu kā atriebību, vardarbību un slepkavošanu nemaz nevarētu gaidīt, tomēr šī bija ar baigi labo melno humoriņu. Tēma it kā nopietna (bērnu nolaupīšana un slepkavošana), tomēr tiem korejiešiem ir tik smieklīgi ģīmīši, ka pat viņu skumjas izskatās komiskas. 4 aces.

*Lielā Upe (Big River), ASV. Ja filmas gandrīz bez jebkāda sižeta, notikumiem un ekšona mēdz būt pat ļoti vizuāli baudāmas un saturīgie dialogi uzbūvē tīri skatāmu gabalu, tad šis nu bija ļoti neveiksmīgs šāda tipa filmas mēģinājums. Nenotiek praktiski NEKAS, jēgas
 NEKĀDAS, dialogi TUKŠI (pat es varētu šo to interesantāku izdomāt), pa vidam viss tiek glābts ar skaistiem, tomēr nevajadzīgiem dabas skatiem(arī jēgu tajos nesaskatīju), turklāt tas vēl vairāk pavelk uz miegu. 2 aces.

*Atmiņas par noziegumu (Memories of Murder), Dienvidkoreja. Dienvidkorejiešu detektīvs! Maz asiņu (kā par brīnumu), daudz paveidenu, mazliet austrumnieciska humora, bet vispār teju vai tipisks rietumu detektīvs. Smieklīgie korejieši atkal noņem visu baili un adrenalīnu spriedzes brīžos. 3 aces.

*Bezrūpīgais braucējs (Easy rider), ASV. Ūberlabā road movie, man dikti patika, jo īpaši mūzika, hipijukultūra, Džeks Nikolsons (ideāls) un vispār noskaņa, ko filma rādīja. Māris teica, ka filma ir par to, kā viņš gribētu dzīvot. Varu iedomāties Māri uz tāda smieklīga mocīša traucam pa kaktusaino Teksasu.
5 aces.

*Pēdējais kino seanss (The Last Picture Show), ASV. Arī tīkams gabals, komiska un naiva, naivi komiska, komiski naiva. šarmanti melnbalta hehe. 4+ aces.

*Visi neredzamie bērni (All the Invisible Children), Itālija,Francija. Pieļauju, ka mana šīgada favorīte. Baigi uzdeva pa jūtām, tomēr noturējos un nebimbāju, ko gan nevarētu teikt par to varzu sieviešu, kas pēc filmas sieviešu tualetē slacīja sasārtušās acis un centās maskēties aiz brillēm. Filma sastāv no 7 zināmu režisoru 7 īsfilmām par 7 bērniem no visas pasaules, pārsvarā problemātiska rakstura (karš, bads, narkomānija, zagšana utt.), vienīgā tīri smieklīgā un jautrā bija Kusturicas īsfilmiņa par čigānzēnu, kuram tēvs lika zagt.
Jebkurā gadījumā, visvērtīgākā filma no visām redzētajām. 5 aces.

*Panika Adatu parkā (Panic in the Needle Park), ASV. Veca amerikāņu filma par narkomāniem ar Alu Pačīno. Slikta nebija, tomēr biju gaidījusi ko vairāk - pati tik nevaru saprast ko, jo emocijas pietika, sižets ar' bija...iespējams, ka pietrūka mūsdienīgā košuma (ko gan no vecas filmas prasīt nevar). 3+ aces.

Prieks, ka dabūju tik daudz noskatīties, žēl, ka nedabūju vairāk.
link2 comments|post comment

Un tupķipeu [Sep. 21st, 2006|12:06 am]
[mood | exhausted]
[music |disks]

Je pense que je dois ecrire en francais pour l'etudier. C'est pourquoi je VAIS ecrire en francais, OUI OUI!!!

Je suis un peu fatiguee d'etre seule. Je veux une personne avec moi dans certains instants. Mais je peux faire rien. 

Excuse-moi pour les erreurs.
link9 comments|post comment

Jagshemash [Sep. 12th, 2006|03:53 pm]
[mood |smieklīgs]
[music |Corky Buchek - Ding Dang]

Borats - mans pēdējā laika varonis. Wa wa wiwa!!!!!!

http://www.youtube.com/watch?v=MHxh07UIZRY
linkpost comment

Mīļo dienasgrāmatiņ... [Sep. 8th, 2006|01:06 am]
[mood | nostalgic]
[music |coldplay - yellow]

Cik amizanti ir palasīties mūžsenus, pašrakstītus tekstus par sensenām nometnēm, dienām un nedienām, viedokli. Jancīgi, bet sirds uzreiz uzsilst kā uz plīts katliņā. Noderīga lieta ir visi tie jurnāļi, ir lietas, kuras jau sen biju aizmirsusi. Jurnālis, ko nupat pārlasīju, gan atrodas citā lapā un ir vēl vecāks par šo. Ir arī pāris atšķirības manā rakstīšanas stilā - tur es izteicos daudz brīvāk un nebaidījos minēt vārdus,lietas, atreferēt notikumus. Tagad acīmredzot bails, ka konkrētās minētās personas man pārmestu par konfidencialitātes neievērošanu hehe...vispār nesaprotu, kāpēc esmu tik netieša un kā pa migliņu ar tiem vārdiem taustos. Vēlāk pašai būs piņķerīgi lasīt un šifrēt, ko tad esmu domājusi.
link4 comments|post comment

Kas man ir?! [Sep. 7th, 2006|01:17 am]
[mood | moody]
[music |coldplay - the hardest part]

Esmu es cilvēkos un jūtos labi, izturos kā parasti, bet atliek man slāt pa ietvi vienai, un melns, drūms mākonis savelkas virs mana pakauša un spiežas tajā iekšā.

 $*&#!*%*$78@#&$*!)@(*#!!!!!!!!!!!!!!!!!!!!!!!!
linkpost comment

Sūds [Sep. 5th, 2006|07:16 pm]
[mood |vljeeh]
[music |RHCP - Midnight]

Manī ir iemeties neliels sirdsdēsts. Patiesībā jau iemetās man viņš vairāk kā pirms gada, un par spīti visiem centieniem viņu iznīdēt ar visādiem līdzekļiem (domestos, calgonit, žurku inde), tas mazāks nepaliek un ik pa laikam zied visā pilnībā. Augusts laikam ir tas pilnbrieda mēnesis, lai gan tagad jau spetembris, un vēl nevīst. Vispār es jūtos kā dpresīva tīne, bet nekur es nerodu gandarījumu. Pareizāk sakot, nekas neslāpē to nezāli, kura manī iemetusies. Lamāties gribas! RRRRRR

Esmu skumjš pūpēdis

Pārspridzini mani!!!
link3 comments|post comment

[Aug. 17th, 2006|08:38 pm]
[music |Eddy Grant - electric avenue]

1 diena Rīgā:

*1.kino apmeklējums šovasar
*pāris jaunu parpalu
*makdonalds
*nets - check check check
*Studio 100 ķešā

un atpakaļ uz Garčiku, kur vienīgie sarunu biedri ir 82gadīgā ome, kura savas sliktās redzes dēļ bubina par katru kinofilmu (esot pilnīgs sūds) vai seriālu, lādējot izšķiestās 50 minūtes skatoties CSI, kurš ar neko neatšķirās no Rekša un ir bezsakarīgs seriāls par līķiem, un 6gadīga meitenīte, kas, savukārt, ir norijusi runas caurejas zāli un liek man piedalīties viņās uzburtajās situācijās ar tādiem varoņiem kā vista, princese un viņās māsa, mamma un pusmāsa, princeses baltais kaķis, Žanis, feja, māsas Olīvija un Analīze (uzminiet, kura bija Analīze) ū tē tē, ū tē tē...jauki
link2 comments|post comment

Ātri [Aug. 5th, 2006|04:04 am]
[mood | calm]
[music |-]

Tā nu man iet. Es dzīvojos pa savu Garciemu. No rīta dzeru ūdeni, lasu lielā bleķa krūzē ogas un ēdu. Pēc tam pārtieku no cepumiem vai arī citiem cepumiem, jo brokastiņu slinkums taisīt. Ja labs laiks (tas gan pēdējoreiz bija diezgan sen), tad zvilnu zālītē uz zvilnamā krēsla, vai eju jūrā atlūst. Dažreiz piečāpo Māris, tad mēs ejam vai nu kopīgi jūrā atlūst, vai kaut ko ēdam, vai kaut ko štukojam (Mārim jāsaštuko nauda mocītim, man gribas štukot par darbu Les2Alpes, naudu jauniem dēļ-zābīšiem vai "kā-apiet-franču-valodas-skolotāju-par-nozaudēto-ārkārtīgi-svarīgo-un-vērtīgo-grāmatu"). Domas par Rīgu līdzinās nepatīkamajai sajūtai, kas piemeklē katru mācību gada rītu, nu tās domās - atkal jau jāceļas un jāvelkas uz skolu. Rīga ir galīgi garām. Internets arī nav nepieciešams. Tagad tik, kad beidzot atbraucu, ir grūti uzsūknēt visu to informāciju, kas sakrājusies.

Tā nu man iet. Tā nu man gāja. Francijā labi gāja. Bobo man piekritīs. Vēl dažs labs piekritīs. Ir 3 naktī. Domāju par sniegu, sieru, baseinu, golfu, skaistuli, balkonu, pīpi, čībām, vīnu un tāfeli. Pulkstens trīs. Mana gaušanās par to, cik ļoti es gribu atpakaļ, laikam nevienam tāpat laba nedarīs. Nu vismaz slikta arī ne.
link5 comments|post comment

[Jun. 17th, 2006|04:41 pm]
[mood |tagad jau ok]
[music |walter wanderley - bicho do mato]

Iesēžos trolejbusā, skatos laukā pa logu un pusaizmigusi mokos ar savām galvassāpēm. Kāds piesēžas blakus. Pēc kāda ilgāka laiciņa es dzirdu, ka šis kāds neelpo kā parasti cilvēki elpo. Izklausās tā, it kā ar katru elpas vilcienu viņš censtos apslāpēt vēlmi man iebelzt. Iemesls gan izrādās pavisam cits, kad paskatos un ieraugu, kas izlīdis no viņa kājstarpes un kur atrodas viņa roka. Manuprāt, pārāk maigi noteicu: "Ejiet lūdzu projām!", labāk būtu iebelzusi pa viņa mantību ar somu, vai vismaz teikusi kaut ko līdzīgu: "Vācies prom, pretīgais lops!", bet tik un tā jāklis uzreiz stresaini pietrausās kājās un pieskrēja pie durvīm. Pēc tam viņs ļoti tramīgi meta skatienus uz manu pusi - nezinu, vai baidījās, ka iešu viņu sist (jo piekopu ļoti dusmīgu sejas izteiksmi, kas vēsta aptuveni: "Tu esi nožēlojams mēsls."), vai arī tvēra pēdējos mirkļus. Nudien nezinu kā noamii piecieš tās n-tās reizes, kad viņai pilnā trolejbusā bumsās virsū šitādi idioti. Man murgi rādījās un garstāvoklis pa nulle pēc šitāda incidenta.
link2 comments|post comment

Slaiste [Jun. 8th, 2006|11:54 pm]
[mood | satisfied]
[music |jack johnson - upside down]

Ir jūtams, ka es ieeju vasaas periodā. Slinkums visās jomās ir jūtams pastiprināti, ģeogrāfijas eksāmena atzīmi vēl nezinu un nevēlos zināt (slinkums zvanīt uz skolu), kaut gan pagājušas teju 2 nedēļas. Pie zobārsta neesmu pierakstījusies(lai gan diezgan steidzami), jo slinkums zvanīt. Bibliotēkā parāds krājas, bet nepagarinu termiņu, jo slinkums zvanīt. Visur tik jāzvana, kā tik kaut kas jākārto, tā jāzvana, jāzvana, jāzvana. Ko mēs vispār agrāk bez tiem telefoniem darījām?
Caurmērā slinkums laikam tomēr ir manas dzīves lielākais traucēklis. Esmu jau arī teikusi, ka man tas gluži labi patīk, un tā arī ir.
Slinkums vasarā - kas varbūt labāks par to. Ja ārā ir saulains, iznesu dārziņā guļamkrēslu un cepjos. Ja mākoņi nomākuši debesis un tuč-tuč arī manu prātu, tad vienmēr talkā nāk vecais labais TV - tagad vēl bonusā ir seriāls ar īpaši izskatīgo Salvadoru. Turklāt vienmēr mūsu mājā nedaudz salst, un arī uz to var paskatīties pozitīvi - aukstumā viss labāk saglabājas, tātad arī es! Varbūt tāpēc vinemēr liekas, ka Rīgā var "sapūt", hehe....Vēl jau slaistīšanās ap grāmatu, slaistīšanās ap kamīnu, slaistīšanās ap sildītāju, slaistīšanās ar ēdienu vai tā drupatām....

Vispār, neko jaunu nepateicu

linkpost comment

Rezumē [May. 8th, 2006|10:47 pm]
Tātad neliels rezumē - ar mērķi sev pašai pateikt, cik labi es jūtos, 2 dienas pavadījusi Garciemā.

vakar, tīrot māju, nejutu parasto īgnumu un bezspēcību, kas man iestājas jau pie pirmajām tīrīšanas sekundēm,
pat vēl vairāk - es brīvprātīgi(!!!!!!!!) nolēmu noslaucīt celiņu, sagrābt zāli, uzstādīt ūdenspumpi un aplaistīt dārzu!
Svaigajā gaisā jūtos žirgta (Rīgā vidēji jūtos nīkulīga), nav kompis, kas ir super, ir kamīns, kuru var kurināt, kamēr skatās bezjēdzīgās 6dienas vakara filmas (Karatē bērns 1, 2, 3, Jaunais karatē bērns, Badijs spēlē to un šito), un gulēšana vēsā īstabā - debešķīga! Jautri ir arī nakts vidū piečurāt bērna smilškastes spainīti, jo vilkties uz āra tualeti mans gļēvums liedz. Patīkams faktors - rīta tēju dzert guļot dārzā pēc tam visu dienu cepināties i jūrā, i uz balkona, i zālienā. Ā, starp citu, mācīšanās svaigā gaisā padodas pārsteidzoši labi! Privātmāju īpašniekiem laikam nesaprast, kāpēc es kaiofju par rīta tēju zālienā. Nekas
Būtu palikusi arī šovakar, bet mana aplaimotā māsīca dabūja hokeja biļeti un aizskrēja kā plēsta, savukārt viena galīgi tur pa nakti nepavilktu.

Galu galā, Garciems būtu pelnījis, lai kāds tam sacer Odu.
link5 comments|post comment

navigation
[ viewing | 60 entries back ]
[ go | earlier/later ]