|
Mar. 6th, 2005|09:26 pm |
|
Un tomēr esmu pārliecināts - ja katrs savu dzīvi dzīvotu visā pilnībā, ja ik jūtai dotu zināmu formu, izteiksmi katrai dienai, piepildījumu savām ilgām, esmu pārliecināts - pasaulē ieplūstu tāds prieka vilins, ka mēs aizmirstu savas viduslaiku kļūdas un nepilnības, mēs atgrieztos pie helleņu ideāla, varbū pie kaut kā vēl skaistāka. Bet pat varenākais no mums bīstās pats no sevis. Seno mežoņu pašsakropļošanās vēl dzīvo mūsu askētismā, kas bojā mūs un līdz ar to soda. Katra kaislība, kuru mēs cenšamies sevī nonāvēt, iegulst dvēselē un indē to. Miesa grēko tikai reizi un tūdaļ to nožēlo - jo piepildīšana ir šķīstīšanās. Pāri paliek tikai baudu atmiņas - nožēlošanas sapju skaistums. Kas grib tikt vaļā no kārdināšanām, lai padodas tām. Tas ir vienīgais līdzeklis. Lūkojiet ar tām cīnīties - un jūsu dvēsele būš ilgās slima pēc tā, ko pati sev aizliegusi, ko nedabiskie likumi padarījuši nedabisku un nelikumīgu. Reiz kāds sacīja, ka pasaules lielākie notikumi norisot smadzenēs. Smadzenēs, vienīgi smadzenēs notiek arī pasaules lielākie grēki un noziedzības.
/O. Vailds/
Vienvārdsakot ne pa tēmu - es gribu uz siltajām zemēm |
|