piziks

"mēs esam brūna strīpiņa ar apaksbiksēm kājās"  "mēs esam sīki punktiņi universā"   "mēs esam kā atoma kodols(proporcionāli ka zīmuļa uzlikts punktiņš futbola laukuma vidū)"  

nu kāpēc gan cilvēki mēdz aizdomāties par šādām eksistenciālām teorijām, vai tas ir tik būtiski? kādi ir tie iemesli,tās situācijas, kad cilvēks pie sevis nodomā: ''es esmu niecība, esmu nekas šaja plašajā Visumā..."   

vienīgais iemesls, kad tā domāju ir kad esmu pastrādājusi ko muļķīgu, tad vados pēc šī sasodītā pieņēmuma, ar cerību, ka neviens manu muļķību neievēros un ka nevienam tā nav būtiska un nozīmīgu.

tikai muļķības gadījumā.