|
Jan. 24th, 2006|10:12 pm |
|
Nesanāk
apkaut sevī ceļojumu alkstošo garu. Atliek man dzirdēt kārtējo stāstu
par pirti, kurā sadzēries urļiks ar ķēdi uz dūres dauzījis cilvēku,
kamēr 2 viņa draudziņi ar pistolēm tēmējuši uz upuri, lai saprastu, cik
tas viss ir nožēlojami, un, acīmredzot, arī diezgan neizbēgami. Arī
mīnus 10 man ir auksts - māsīcas vīra tēvs izskaidroja, ka mums ir
mitrs gaiss, tāpēc sals negantnieks kniebj degunā. Patlaban man tuvas
ir klavieres, filmas, tēja un īgņa - es, kas tomēr apzinās, ka šitā es
nopampstu savu jaunību. Sabiedrība sāk palikt sveša, ir tikai 3 vecās,
nemainīgās draudzenes, kuras parasti man pastāsta ko interesantu, kamēr
es uzsūcu informāciju, lai man vēlāk būtu, ko pārtāstīt, ja nu kas.
Esmu sākusi iefanot par smukiem aktieriem - nožēlojamāk vairs nevar :)
tāpēc esmu nolēmusi nedaudz mainīt ikdienu, un rīt ierasties skolā
hehe...iespējams, tas man neļaus pievienoties Ashton Kutcher mājaslapas
fanu klubam. |
|