| Pervoja boļņica |
[Mar. 2nd, 2008|10:20 pm] |
Aptuveni divus gadus atpakaļ es locījos pie Roberta gultas slimnīcā, vaidēdama par nepieredzēti sāpīgām mēnešreizēm un sliktu dūšu, kamēr Robis aizmiglotu un narkozisku skatienu jau vienpadsmito reizi stāstīja, ka vienpadsmit reizes zvanījis Zandiņai pa nakti. Šodien es sēdēju pie Roberta gultas slimnīcā, apspriedu viņa ieplīsušo nieri, riebīgo kārpu uz FHM modeles vēdera, kā arī klausījos lekciju par labajām māsiņām, vienaldzīgajām māsiņām, brālīti (kāds mums te nezināja, ka arī vīrieti sauc par māsiņu) un galu galā par 1. slimnīcu aka nabadzīgo bomžu iestādi, kurā tā īsti nevienam nerausta pateikt cilvēkam, ka viņam pirms 24 stundām saplīsusi niere. Tāpat arī neviens nav izskaidrojis, kas notiek, ja niere atsakās darboties, kas ir iespējams. Tā jau, protams, ir ieslīgšana detaļās, bet secinājums ir tāds, ka Robim diezgan bieži sanāk paviesoties Latvijas slimnīcās. Tomēr šajā neviens vismaz negaida naudu, jo galveno pacientu kontingentu uz sastāda uz ielas savākti bomži.
|
|
|