| Cieņa un līdzīgas hujņas |
[Jan. 8th, 2008|11:35 pm] |
Šodien saņēmos savākt Gustava atstāto mantojumu pēc aiziešanas. Brīdī, kad no misenes sāka pilēt viņa iepelējušo sēņu marināde, atcerējos to debīlo anekdoti par vīrieti, kuram maisiņā sunītis, bet citi domā, ka marinētu gurķīšu ūdens pil no viņa laukā. Pie sapuvušā kabača jau savilku roku savaldīgā dūrē. Vistu paliekas un trauki iesārtināja manus vaigus, mazliet nāsis uzrauca, dūmi pa viņām sāka nākt čuķ-čuķ. Nu jau nelietojamā, apgānītā istaba ar simboliski atstāto tepeķa strēmeli un miljons pudelēm jau spieda mani rakstīt šos vārdus, tāpēc, Gustav, ja lasi, zini, ka gribu izsūkt tev acis un iespraust egli pakaļā!
|
|
|