| El Salvadorā mans brālens sērfo |
[Dec. 3rd, 2007|09:54 pm] |
| [ | music |
| | Tegan & Sara - Back In Your Head | ] |
Sasodīts, cilvēki taču dzīvo vienās vienīgās gaidās. Es, piemēram, tagad nevarētu vispār dzīvot, ja nezinātu, ka pēc tik un tik nedēļām būs brīvlaiks, vai svētki, vai ceļojums (šoreiz viss sakrīt) un tas, ka es tagad nevaru atrast nekādu sakarīgu informāicju par Albertu Kviesi, ir nekas, jo nāks brīvlaiks, svētki, ceļojums. Pēc tam es, protams, sākšu gaidīt un strādāt uz marta brīvlaiku un Lieldienām. Vasara ū tē tē...Pirms nedēļas es iesēdos 3os naktī mašīnā ar šoferi, nākamo Pasaules valdnieku, meiteni un anti-trombocītu, lai brauktu uz Lietuvu nodot savus trombocītus, jo man tādi bija. Kam, tas lai paliek noslēpums. Mēs atklājām, ka Lietuvā ir nevis kaut kāda fakin Chilli pica, bet kas labāks, laikam Chilli kurvass (nosaukums ļoti neprecīzs). Atcerējos - Chilli kaimas. Tur bija viss lētāks, sanāca paēst visus ēdienus pēc kārtas pa lētu papīra naudu. Vispār trombocītu atliešana ir riebīgs proces, bet tas tā. Tur atlējās arī onkulis, kas droši vien nāk tur katru otro nedēļu paēst brokastis par brīvu. Tā kafene gan bija tā kā padomju laikā ar pārdevēju, kura pati izdomāja savas cenas. Beigās mēs nākamajam Pasaules valdniekam iestāstījām, ka tur nav vērts iet ēst, lai gan aukstu violetās zupas terīnīti varēja dabūt.
Mana jaunākā problēma ir vajadzība pēc snovborda jakas. Jaunas, spīdīgas un siltas, nevis tādas uz atlaidēm. Tā man ir ļoti aktuāla tēma, tāpēc es jebkurā brīdī varu pārtraukt sarunu ar teikumu: "Bet es varētu pārdot arī savus šķīvjus!!!" Tiktāl esmu nodomājusi pārdot nestrādājošu IPodu, dīvainu dūnu jaku, jaunu Volcom vesti, Dainese bruņvesti un, ja vajadzēs, arī šķīvi. Ja kāds grib, piesakās.
Tā kā Vinstons Čērčils ir teicis: "Demokrātija ir sūdi, bet pasaule neko labāku nav izdomājusi", tad es varu pateikt, ka mans trauku skapis smird pēc ķiplokiem un tam nav nekāda sakara ar Vinstona Čērčila privāto dzīvi. |
|
|
| Skolotājas šausmu diena |
[Dec. 3rd, 2007|10:11 pm] |
|
Mēs ar Paulu aizgājām pie matemātikas privātskolotājas, kas dzīvoja visai draņķīgos apstākļos. Paula teica viņai: "Mes dzīvojam kopā". Viņa novilka garu: "Aaaaaaaaaaaa....." un padomāja, ka mēs esam lesbietes. Tad viņa prasīja, vai mums ir izveidojušās attiecības, un es teicu: "NĒ AK ŠAUSMAS!!!!" tad es tomēr pārdomāju un pateicu: "Jā!". Ai nu labi, tomēr es pateicu, ka viņa maldās, bet tas ir visgarlaicīgākais variants. |
|
|