| Vads |
[Nov. 1st, 2007|03:51 pm] |
| [ | music |
| | nafig tagad jāklausās mūzika>? | ] |
man tagad jāieiet dušā un jāiet uz darbu. rīt pie manis ciemos brauc 30gadīgs amerikānis, kuram es rādīšu Baltijas jūru, volerus un pigu. Vakar es atkal satiku savas trīs bērnības draudzenes + Madaras sīvo draudzeni un šodien smirdēju pēc šņabja. Nogulēju pirmās divas stundas. Iedomu spārni spēlē neiedomājami draņķīgu mūziku, pie kuras var kustēties tieši tik lieliski, lai Madarai būtu kauns par to, ka viņa ir mana radiniece. Man ir mehaniskais rokaspulkstenis, kurš jāuzvek katru dienu. Jāsarunā vienreiz matemātikas privātskolotāju. Varbūt tomēr iet mācīties ģeogrāfiju? |
|
|
| Dada neko nenozīmē! |
[Nov. 1st, 2007|10:48 pm] |
Toreiz pirms gadiem 4 man bija lauzts dibens un Madara, skrienot uz Kaprīzes treniņu, nošvaļīja pa trepēm un izmežģīja potīti. Mums abām bija kruķi un mēs Mīlgrāvī nogāzām vienu Pringles paku un tad visas pārējās, un nevarējām viņas pacelt.
Tagad es zinu to, ka man patīk viens dzejolis pasaulē (un tas ir retums, jo man dzejoļi, teiksim tā, nepatīk).
Tas dzejolis ir dadaista Tristana Carā dzejolis un skan tā:
Šī dadaista dziesmiņa
kam dada bija sirdī
priekš motora ir briesmīga
jo dada ir tam sirdī
lifts nesa augšup karali
šo smago autonomu
viņš roku nest kā karekli
un pāvstam uz Romu
un tāpēc
liftam tam
vairs dada nebij sirdī
izskalojiet smadzenes
ēdiet šokolādi
dada
dada
dzeriet limonādi
|
|
|