| Ātri |
[Aug. 5th, 2006|04:04 am] |
| [ | mood |
| |  calm | ] |
| [ | music |
| | - | ] |
Tā nu man iet. Es dzīvojos pa savu Garciemu. No rīta dzeru ūdeni, lasu lielā bleķa krūzē ogas un ēdu. Pēc tam pārtieku no cepumiem vai arī citiem cepumiem, jo brokastiņu slinkums taisīt. Ja labs laiks (tas gan pēdējoreiz bija diezgan sen), tad zvilnu zālītē uz zvilnamā krēsla, vai eju jūrā atlūst. Dažreiz piečāpo Māris, tad mēs ejam vai nu kopīgi jūrā atlūst, vai kaut ko ēdam, vai kaut ko štukojam (Mārim jāsaštuko nauda mocītim, man gribas štukot par darbu Les2Alpes, naudu jauniem dēļ-zābīšiem vai "kā-apiet-franču-valodas-skolotāju-par-nozaudēto-ārkārtīgi-svarīgo-un-vērtīgo-grāmatu"). Domas par Rīgu līdzinās nepatīkamajai sajūtai, kas piemeklē katru mācību gada rītu, nu tās domās - atkal jau jāceļas un jāvelkas uz skolu. Rīga ir galīgi garām. Internets arī nav nepieciešams. Tagad tik, kad beidzot atbraucu, ir grūti uzsūknēt visu to informāciju, kas sakrājusies.
Tā nu man iet. Tā nu man gāja. Francijā labi gāja. Bobo man piekritīs. Vēl dažs labs piekritīs. Ir 3 naktī. Domāju par sniegu, sieru, baseinu, golfu, skaistuli, balkonu, pīpi, čībām, vīnu un tāfeli. Pulkstens trīs. Mana gaušanās par to, cik ļoti es gribu atpakaļ, laikam nevienam tāpat laba nedarīs. Nu vismaz slikta arī ne. |
|
|