| Rezumē |
[May. 8th, 2006|10:47 pm] |
Tātad neliels rezumē - ar mērķi sev pašai pateikt, cik labi es jūtos, 2 dienas pavadījusi Garciemā.
vakar, tīrot māju, nejutu parasto īgnumu un bezspēcību, kas man iestājas jau pie pirmajām tīrīšanas sekundēm,
pat vēl vairāk - es brīvprātīgi(!!!!!!!!) nolēmu noslaucīt celiņu, sagrābt zāli, uzstādīt ūdenspumpi un aplaistīt dārzu!
Svaigajā gaisā jūtos žirgta (Rīgā vidēji jūtos nīkulīga), nav kompis, kas ir super, ir kamīns, kuru var kurināt, kamēr skatās bezjēdzīgās 6dienas vakara filmas (Karatē bērns 1, 2, 3, Jaunais karatē bērns, Badijs spēlē to un šito), un gulēšana vēsā īstabā - debešķīga! Jautri ir arī nakts vidū piečurāt bērna smilškastes spainīti, jo vilkties uz āra tualeti mans gļēvums liedz. Patīkams faktors - rīta tēju dzert guļot dārzā pēc tam visu dienu cepināties i jūrā, i uz balkona, i zālienā. Ā, starp citu, mācīšanās svaigā gaisā padodas pārsteidzoši labi! Privātmāju īpašniekiem laikam nesaprast, kāpēc es kaiofju par rīta tēju zālienā. Nekas
Būtu palikusi arī šovakar, bet mana aplaimotā māsīca dabūja hokeja biļeti un aizskrēja kā plēsta, savukārt viena galīgi tur pa nakti nepavilktu.
Galu galā, Garciems būtu pelnījis, lai kāds tam sacer Odu. |
|
|