Nu tā, pirmkārt, izlasīju beidzot Oskara Vailda "Doriana Greja Ģīmetne". Jāteic, šī grāmata diezgan traki mani paķēra - pārņēma tas angļu smalkums, elegance katrā vārdā un dziļa doma katrā teikumā. No šīs grāmatas var tikai smelt un smelt, tās patiesības neizsīkst līdz pat pēdejam vārdam. Es kāri lasīju katru vārdu, jo nekas tur nebija sekls, tukšs, vienkaršs vai pārpārēm sarežģīts. Šī grāmata - koša, smalka, vieda hehe un, manuprāt, vienkārši ģeniāla.

Tad vēl par filmu 2046 - varbūt tāpēc, ka nemaz īsti nezināju uz ko eju un ko sagaidu, pavisam nedaudz filma mani pievīla, pavisam pavisam MINI nedaudz.Jo kā vienmēr - uz korejiesu(laikam) un vispār austrumu kino mēdzu likt lielas jo lielas cerības, bet šī filma bija nu tā teikt..ar diezgan muļķīgu un paredzamu holivudas sižetu mūžam nosvērtajā, smalkajā un emocionālajā austrumu manierē. Man patika operatoru darbs, mūzika bija laba, bet vietām nesitās kopā ar to kas notika filmā. Nu un vēl tā bija pārāk stiepta. Par nožēlu nevarēju sagaidīt beigas. Vēders arī jau no filmas sākuma rūca, arī Elzai, manai kompanjonei, tāpēc kaut kā grūti bija nedomāt par ēdienu visu filmas laiku hehe....