Man nekad nav patikusi Čaka iela - kaut kas manī vislaik tajā atgrūda, kāds drūms spēks ar tumšu plīvuru...nu zinu kas tas pa spēku - Spēļu zāles & CO. Manā uztverē tās ir vienas no visatbaidošākajām iestādēm, un ja tā labi pavēro, pat ne pārāk uzmanīgi, tad uz šīs ielas katra otrā vitrīna un skatlogs pieder kādai dzēruma un pagrīdes piepuvušai spēļu zālei, un tāpēc arī publika uz šīs ielas mēdz būt relatīvi ''superīgāka'' kā uz citām ielām. Jau iedomājoties reti zobainu mužiku cigarešu piesmirdušā neīstas ādas jakā un sievieti pārkrāsotu lūpu un šķidras, uzkašātas čolkas varā, kuras vārds ir, piemēram, Biruta vai Ļuda, spaidām un raustām nodilušus spēļu automātu kloķus mani pārņem drebuļi. Tas ir ļoti riebīgi, un vēl riebīgāk ir tas, ka šo sasodīto melnstiklaino zāļu ir ļoti daudz, DAUDZ par daudz... fui.