| |
[Feb. 13th, 2005|03:38 pm] |
tāks. vakar piedzīvoju kaut ko. pirts Cēsīs ar kādu mistisku baru cilvēku, tikai vienu zināmu, kurš mani sev jau,redz, bija ieplānojis...un, protams, manu labo roku Martu...kad iegāju pirtī mani pāņēma šausmas. uz skaļāko bija uzgriezta kāda elles bēŗnu grupa PAPRIKA CORPSE un divi turpat pa gaisu ar rokām mahājās. man likās, ka visu nakti tāds troksnis un ļembasts vienkārši nav fiziski izturams. bet nu ar laiku jau nomierinājāš un mūzika pāŗsledzās un "mierīgo" pankroku.
un tad vel tas viss...jutos kā sasodīa nodevēja..itkā es krāptu viņu! šausmas! vislaik viņus abus salīdzināju, pareizāk sakot, savā prāta slavēju to BIJUŠO...atkal uzleca pie apvāršņa atmiņas, skumjas...mezinu, kapec es vel dazreiz nespeju tam noticet, ka viss beidzies(phe, pirms diviem menesiem jau cauri), man liekas, ka tas noticis tikai nesen. |
|
|
| |
[Feb. 13th, 2005|08:50 pm] |
| [ | mood |
| |  disappointed | ] |
| [ | music |
| | take6 - hark! the herald angels sing | ] |
sāpīgi apzināties, ka sen jau VISS, CUSS, nokavēts, neko vairs nevar mainīt. runāju ar viņū un saprotu, ka tādi termini kā MĒS, PAGĀTNĒ, KOPĀ, KAUT KAD viņa apziņā vairs necirkulē. nekā nav bijis. dzīvojam tālāk. nu bet fak, ja nu es negribu TĀ talāk dzīvot?!?!?!
***Uzticēšanās sniedz nodevējam iespēju kaitēt.*** /L.Annijs Seneka/
tas ir TIEŠI tas kas ar mums notika. pat vairākkārt. |
|
|