Piektdiena, nu nekas traks, kārtējā darba diena, nu nekas īpašs, tik pa tel iepazinos ar feinu meiteni, kuru uzaicināju uz teātri svētdien :), nu okej, kas ta man jaunam un neprecētam (iespaidojos no ![[info]](http://klab.lv/img/userinfo.gif) kengurs ) ritīgi man šis teksts iepatikās!
Nu tagad sestdiena - hmm, akal darba diena, bet what ever, izdaram darāmo un dodos mājās, karoč nomazgājos un dodos apakaļ uz centru, tb braukšu pie drauga palīdzēt viņam iemācīties tekstu, bet še tev letiņi fūzī nepievil un panāk neizšķirtu, nu ko, izstās, ka tekstu nemācīsimies, nu ko - nu neko. Nu tad mēs sasaucam pāris cilvēkus un mierīgi kožam, ik pa laikam izbaudot apakšējo kaimiņu laipnību padauzot ar slotu pa grīdu, ko ta mēs - padomājām ka pensionāriem baigi patīk mūsu mūzika, tāpē arī pagriezām skaļāk. Nu piekodāmies uz godu, zvanījāmies (nu tb ākstījāmies - vieni no tiem bij
ud unnimi ) šķiet ka abiem tīri patika, laikam jau naidam visvairāk, jo tai brīdī viņš čurinājās, baigi gribējās pajautāt ko viņš tur rokās, bet nebij gar to:) Tad nu mēs piekodāmies, aigājām kaut kā gulēt, dažš labs tika aiznests, maita smags bij.
Svētdienā pamostamies tā ap 10, bļe kur tik ātri, ai nu lab ja jau pamodušies un piecēlušies tad jau gulēt apakaķl neiesim, paēdām, tā baigi daudz, ka visai dienai pietika, bet tas jau sīkums, galva tik nežēlīgi sāpēja, ka nosāpēja visu dienu līdz es padomāju pagulēt kaut kur Mazajā Ģildē. Pēc brokastīm devāmies uz darbu, pie manis, otrs kodējs taisīja kaut kādu dziesmu grāmatu, es močīju programiņas (izrādei vakarā), padaram to un dodamies uz Ģildi, laiks lielisks, man karsti, šitā mēs divas stundas vilkāmies, aizejam uz Ģildi, a tur ārzemnieki, bļe nav miera, visi bļaustās, tā no vietas trīs stundas, nu tad man apnika un sāku posties izrādei, atkārtoju tekstu un visu pārējo, lab pofig. Izrāde tā ap 19, vot maucība, teksts jūk un jūk, ai piedrāzu to, spēlēju kā sanāca, vnk lieliski nospēlēja pika , buč mazajai meičai. Nospēlējam izrādi un skatos kas nav ieradies, vot pimpis ud un arklz neieradās lopi tādi, kaut arī lūdzu, bet nu paldies nimi un raganiite, plus vēl visādi citādi cilvēciņi, viens īpaši jauks - tāds gaišmatains, čirkains, baigi feino balsi, ritīgi iepatikās, cer ka vēl tiksimies un paizklaidēsies. Parunājos ar pāris tādiem, sarunāju jāņus, būs feini. Nu un tad aizdevos pasēdēt ar draugiem. Tā arī beiodzās epopeja. Bet jūtami šon turpināsies.</span> |
