| 1:28a |
viņa iznāk no biroja, bet tur, tāds kā salīcis, ar elkoni atspiedies pret lieveņa augšējo platformu, stāv garš lohs, ļoti tievs, tas tievums un garums, kas parasti piemīt vidusskolā, man vienmēr liekas, ka tie, kas šādi izskatās, nemaz nav normāli cilvēki. nekad nav patikuši tādi vīrieši. bet viņa iznāk un ieķeras viņam elkonī, un viņš saliecas krūšu daļā, tā nedabīgi, izmezdams kupri mugurā tajā vietā, kur tas fiziski vispār nav iespējams, un noskūpsta viņu, nākamais kadrs - viņi abi gultā, viņš ir frotē pidžammā, slimnīcas variantā, viņa - kaila, medaina āda piespiesta frotē matainajai faktūrai,ar musturi, rombiem, svītrām uz ziediem, ziliem.nākamajā kadrā viņš stāv saliecies pie lieveņa atkal, uz elkoņa, smejas un skatās man acīs. es to visu redzu pa logu.es vispār visu redzu pa logu. |