Royal Rebel mīļākās meitenes esam mēs ar Rūtu. Es atvedu Rebel no Kingstonas, kur viņa dzīvoja tipiskā britu daudzstāvenē pie tipiskas britu sievietes. Viņas īpašniece bija sajūsmā par manis izdomāto vārdu. Rebel mūsu miteklī iejutās ļoti ātri. "Ā meitenes, ā kristāla glāzes,ā mīkstas segas. Man te patīk". Rūta viņai iegādājās porcelāna tualetes kasti, un mēs viņai sagādājām kristāla ēdamtrauciņus.

Īsti nezinu, kādas ir Rebel un Rūtas attiecības. Man zināms vien tas, ka viņai šad tad patīk dzīt jokus ar Ivy Saint Laurent skropstu tušu un Rūtas otām. Rūta reizēm ir par to nedaudziņ dusmīga. Man uz Rebel dusmītes ir sanākušas tikai vienu reizi. Kad viņa, viena pati mājās būdama, izlēma samocīt M.I.A plati, saskrāpēt iekšējo vāciņu un atstāt nagu nospiedumus uz plates. Nekādas vakariņas. Tagad mēs brauksim uz teātra izrādi.

Karlosam ir bail no kaķiem, bet satiekot Royal Rebel, viņas šarmu un paskatoties viņas zaļajās mandeļu acīs tas ātri pārgāja. Kā reize Karlosam pieder arī Royal Rebel pirmā vismīļākā rotaļlieta - sudrabota ķēdīte. Lūk, patika uzmirdzēja ātri un kvēli. Rebel izgūlās Karlosam balkus, viņš aplika roku viņai apkārt, pagriezās pret mani un teica: "Ar tevi es parunāšu vēlāk." Nākamajā rītā es pamodos no tā, ka Royal Rebel lēkāja apkārt manai galvai un mazās balstiņā sparīgi vaicāja: "Kur Karloss? Kur Karloss?".

Kas ātri uzliesmo, tas ātri dziest. Rebel Karlosu nav satikusi kādu mēnesi, ķēdīte piemirsusies un pazudusi un tagad viņas ķepās gulstas S.Pellegrino zvaigžņotie vāciņi. Ticu, ka lai vai kā, viņi viens par otru nav aizmirsuši uz mūžiem.

Eliots ir skaistākais no Londonā pieejamajiem zēniem. Ar Rebel viņi sadraudzējās uzreiz. Viņa viņu izvēlējās un viss. Viņam nebija iebildumu. Bērnībā Eliots bēniņos strādāja pie "Ceļojums laikā" mašīnās. Iecere bija izveidot mašīnu, kas caur vēlamo fotogrāfiju ļautu personai ceļot laikā. Vēl bērnībā Eliots aizrāvās ar kostīmu šūšanu. Viņa vecāki ticēja, ka Eliots kļūs par modes dizaineri. Kad kopā ar vecākiem Eliots apmeklēja restorānu, viņam reizēm pie rokas bija koferis. Kādā mirklī viņš mēdza piecelties no galda un doties uz tualeti. Tajā viņš kabīnē ierasto apģērbu nomainīja pret Betmena kostīmu un atgriezās ēdamtelpā. Pienācis pie galda viņš vecakiem vaicāja: "Ko domājat par šo?". Eliots aizrāvās arī ar īsfilmu izveidi. Vienu no viņa bērnības filmām (uzņemta aptuveni astoņu gadu vecumā) sauc "Ceļojums uz dzemdi". Filmā Eliots redzams guļam gultā zem bēžīgi rozā segas, kas ir viegli caurspīdīga. Istabā spīd silta saules gaisma, un Eliots skatītājiem izklāsta savas izjūtas. Otra filma tika dēvēta par "Mana peņa dzīvi", kuras sākumā režisors iepazīstina skatītājus ar savu ekperimentu un tālāk pavada dienu staigādams apkārt ar biksēs ievietotu video kameru.

R.I.P.