| Labdien, brīvdiena. |
11. Apr 2006|17:49 |
Uz Valdemāra ielas šodien ir alņi. Tie staigā starp mašīnām un kāpj uz lielajām, blatjām bultām. Dzelteni ar brūnām svītrām, sarkani - ar tumšzilām, zaļi ar sarkanām punpām, brūni - ar gaišzilām; ar spilgti zaļiem, melniem, sarkaniem un dzelteniem ragiem.
Foajē šodien viens zeltains sprogu alnis ar zilām acīm savus ragus spēcīgi (un protams nejauši) piedūra manai galvai. Notika sadursme. Līst asinis. Manas un no galvas.
Braucot mājās, to pašu alņu mazās kopijas, samiegušas acis saulē, iet pa Valdemāra ielu. Man sejā maza smeldze. Piere pastāvīgi viegli saraukta. Gribas to skrambu galvā pakasīt. Gribas un negribas reizēm. Negribas tomēr vairāk. Bet gribēšana nepazūd, tā vienkārši nepārsniedz 'negribēšanu', tāpēc pa laikam saraucu arī degunu un kožu gaisam.
Vēl daži sīkumi:
Es labpārt satiktu latviešu valodas skolotāju, kas mani mācīja pamatskolā. Vislabāk BBP koncertā. Viņas vārds ir Kristīne Apse.
Ventu nedrīkst aiztikt ar rokām. |
|