|
Es jau gribēju likt nost. Uz kastēm, kas pilnas ar dvd, un iepakotā monitora, starp Britu padomes bukletiem, NME eksemplāriem un blakus sešu disku The Ultimate Hardcore (happy protams) album boxsetam. Gribēju tur nolikt mazo brūnīgi oranžīgo grāmatiņu. Tur zem galda stāv viss, kas īsti nav mans. Gribēju, bet paņēmu tomēr atpakaļ, lai vēlreiz paskatītos.
Viņa ir pierakstījusi pilnu grāmatiņu ar vasaras mieru piezīmēm, ar nesteidzīgiem braucieniem vilcienos, sauli, mīkstiem putekļiem, miegu, daudz dziļa un mierīga miega, ar laisko dīkdieņošanu un gāzētiem dzērieniem stikla pudelēs, ar jūru un kaijām. Smiltīm un zivju vēderpriekiem, lietu, siltu lietu, pielijušiem dārziem un citu cilvēku aprakstiem. Ar atziņām un labestību.
Starp nebeidzamajām domām par britu tīņu šerpo ģitārroku un heavy ferbuary sindromu, tieši laikā.
|