| Pēc piektdienas 17-02, par šodienu |
14. Feb 2006|18:28 |
Manas mājas pirmajā stāvā dzīvo vīrietis, gulta un portatīvais dators.
Šodien gulta stāv nesaklāta, portatīvais dators mierīgs, vīrieša nav.
Pēdējā laikā esmu sevi ieprogrammējus pārvieties no punkta X uz punktu Y, neredzot apkārt notiekošo. Tikko ceļa posmā no ekonomikas fakultātes uz mājām nepamanīju nevienu labestīgo uzlīmjzaķi, kas mēdz noslēpties uz māju sienām, uz apkritumu mājiņu pelēkbrūnajiem sāniem un uz ceļa zīmēm. Lieli, vidēji, mazi un pavisam mazi. Melni, balti, oranži, zili, zaļi un rozā. Īpaši Barona, Skolas, Matīsa, Tērbatas un Alberta ielu rajonos. Šur tur arī Vecrīgā. Neredzējo neko, domāju tikai par to, kā likt Neilam Jangam teikt "Selindžers. Dostojevskis. Hese." un atkal "Selindžers. Dostojevskis. Hese" makana deju ritmiņa pavadībā.
Pēc nepilnu četru stundu miega pie Bizē operas fragmentiem gan drīz aizmigu ķēžu karuselī. Nejauki. |
|