savas neinteresantās piezīmes |
12. Feb 2006|20:12 |
Toms pie manis atstāja Ingas Ābeles "Austrumos no saules un ziemeļos no zemes". Pirmajās lapusēs izlasītais mani rosina. Es pēdējā laikā neko īsti neatceros, es neatceros sajūtas un nostāju pirms gada, es pieņemu vēlamo variantu par esošo, bet, kā īsti bija, neviens vairs īsti nezin. Tāpēc vajag pierakstīt. Šodienu vajag pierakstīt.
1. Arctic Monkeys Astoria 15-10-2005 live Es neatceros, kāda bija mana polāro pērtiķu (Arctic Monkeys) nostāja pirms pusgada un kāda tā bija pirms trīs mēnešiem, tāpēc, lai neaizmirstu, kāda ir mana nostāja šodien, es to pierakstīšu. Jo šodien es redzēju vienu no pirmajiem AM debijas koncertiem Londonā. Vēl pirms Domino siltā spārna un tātad pirms "I Bet You Look good.." iznākšanas. Es biju neizsakāmi priecīga. Alekss Tērners spēlē ģitāru kā Stroku Alberts (pietrūkst vienīgi rokas 360 grādu apgrieziens spēlēšanas laikā), mazliet uzdevās kā Alberna kungs un kustā pa skatuvi kā pīle. Tas skatiens, tas fucking koncerts, kur visi briti dzied Scummy pirmo pantu, un solists vienkārši stāv. Kaut kāda vājprātīga enerģija plūst no Astorias 2000 cilvēku pilnās koncertzāles. Gribas pirkt biļeti, braukt uz kādu Londonas klubu. Vēl gribas aizstāvēt savu zinātniski pētniecisko darbu uz dziedošu britu pūļa fona.
2. Sajūta: Pie Toma ir nonākusi pirmā dzimšanas dienas dāvana The Flaming Lips "At War With The Mystics". It Overtakes Me/The Stars Are So Big, I am So Small...Do I Stand A Chance?. Gaistošas mazas strūkliņas vijas pa gaisu. Starp milzīgām zvaizgznēm, sēžot uz dīvāna, viņš ir tik mierīgs. Mana dzeltenā maisu soma miedz ar aci viņa indie džemperim.
3. Es ticu, ka nākamnedēļ es visu paspēšu, ka, ja daudz lašīsu grāmatas, reiz rakstīšu ļoti, ļoti skaisti. Vēl es ticu, ka EK'es nākamā nedēļa būs ļoti laimīga.
4. ZPD jomā ir iestājies miers un slinkums. Pa pusei labi. |
|