| Es ceru, ka rītdiena izskatīsies līdzīgi |
23. Nov 2005|22:47 |
|
No rīta sapņi nebeidzas - es pa pusei (!) attopos trolejbusa pieturā divdesmit minūtes pāri septiņiem, aptuveni, protams. Ar viegli sarkanām, pusaizmiegtām acīm, kafijas un siermaižu elpu, jaku līdz zodam un pūkainiem, aizmigušiem matiem es turpinu gulēt. Mutē miljons košļājamo gumiju. Rīgā šodien ir Islandes migla, kaut godīgi to nekad neesmu redzējusi pa īsto (pa vieglo, pa nopietno, pa miglo), bet ir. Vanšu tilts slēpjas kosmosa tunelī, un, braucot tam pāri, sabiedriskais transports pārvēršas kosmosa kūģī. Mēs paceļamies, draugi! Ar vien uzstājīgākām kļūstot space ship skaņām, ātrums palielinās, un zeme paliek. Mēs dodamies miglā, kur pēc pāris simtiem sekunžu atspīd kosmosa mūžīgā spilgtgaisma, un pāris soļus tālāk slejas miglas koki. Elīnai noteikti patiktu, kā tie šķeļ debesis. Tie ir miglas koki, kuri dzied "I ain't got nothing to be scered off..."*. |
|