|
15. Aug 2005|00:51 |
Tagad, tur, kur ir norasajoši - pierasojuši āboli, aiz melni ladsirdīgām durvīm stāv rakstīts:
ĀBOLI
ĀBOLI/UPENES
ĀBOLI/BRŪKLENES I
ĀBOLI/BRŪKLENES II
Es paspēju iepazīties ar visu ko. Arī ar tādu dīvainu sajūtu - laiks skrien tāpat, pat tad, kad visa kā pietrūkst. Jā un nē. Un vēl pāris dīvainām tādām.
Es sasitu celi, ķerot kaķi, kurš samulsis devās iepazīt Rīgu.
Un viņu (meloju) man pietrūka visvairāk .
Gribu uz Norvēģiju, bļe.
P.S. Varētu sūtīt vēstules. Katru nedēļu. Un paciņas, un pastkartes, lai krājās, lai stāv, līdz vienā lietainā dienā būs laiks pie siltas tējas krūzes un ievārījuma maizes uzlabot garstāvokli. |
|