| vēla sestdienas pēcpusdiena |
26. Feb 2005|23:04 |
Fonā skan norvēģu puikas. Beidzot lasu viņu biogrāfiju, smaidu un saprotu, ka viņiem jānosūta pastkarte. Vēl tikai pietrūkst tējas.
Mazliet salst pēdas, bet...
visu ķermeni tā vai tā silda mūzika.
...
Kas varbūt jaukāk par acu pievēršanu un iedomāšanos sevi norvēģpuiku koncertā, kurš pavisam nejauši mani uzmeklējis 27. februāra iesākumā.
Uz aizsvīdušas rūts ar pēdu pirkstiem rakstu vārdus. |
|