| es arī gribu būt soliņš parkā |
28. Jun 2004|10:25 |
Nebijuši grandiozas acu problēmas. Tagad patiesi sarkanas acis kā sarkans. vismaz rozā. Ko padarīsi? Grēkoju: neeju uz darbu un lietoju to, ko vismazāk vajadzētu. Bet būs, apmeklēšu to acu dakterētājvīriņu. Viņš jau nav slikts.
Un atkal viss aizmirsās. Jā, gribu būt soliņš parkā, vējainā rudenī.
Bet vakar es redzēju ļoti daudz skaistu zirdziņu un sapratu uz Burtniekiem ar jātiek. Noteikti. Tas nozīmē vairāk nekā jārīkojas. Bet ir gribasspēks, un būs arī rezultāts. Kāpēc visiem pēķšņi dzimumdienas? Tas mani pārsteidz nesatavojušos, bet laikam jau pati esmu vainīga, jo kā vakar pamanīju life is what happens while you are busy making other plans. Reizēm skumji. Plāns pēc plāna. Es labāk apstājos un padzīvoju visam līdzi. Un mūsu dzīvoklī noteikt jābūt vecam metālkrāsas tosterim.
Vai šodien, tikko, starp gabalu "Nesevišķi" un Merlinu Mesonu, dzirdēju Martu? |
|