|
3. Maijs 2011|04:37 |
|
Es nevaru saprast, kas tas ir - skatos uz to čali, uz to viņa pāri malām līstošo pašpietiekamību un nesaprotu, nez kāpēc, nez vēl jo vairāk, no kurienes tā rodas. Pēc skata ir jāskatās uzmanīgi un daudz, lai pamanītu to, cik kvalitāšu tur apakšā slēpjas. Skatos un klausos, un viss, ko es sajūtu ir pašpietiekamība, pārliecinātība un augstu pacelts zods. Dabū, ko grib, un nākamajā rītā guļ uz muguras un lasa grāmatu, desmit minūtes pirms manas aiziešanas, nepamirkšķina ar aci, tik man vaicā: "Esi šito lasījusi? Tev vajadzētu izlasīt." |
|