| Absolute jamdown |
5. Apr 2011|00:56 |
Sajūtas mēdz uzmest kažoku. Varbūt man apnicis redzēt sviestainus sapņus, kur zēni mīlējas manā gultā zem maniem palagiem.
Tad, kad es saku, ka varbūt to var te nedarīt, jo zēns augšpusē labi apzinās, ka ir manai sirdij tuvs, man tiek atbildēts: "Ok, Springfield!"
Esmu pārstājusi teikt: "Hope, Dublin/Oslo/Hujwhere is fun", es drīz vairs arī neprasīšu: "Do you mind?", jo man pohuj. Es, iespējams,
izklausos te normāli sašvībējusies, bet tā nav, esmu mierīga kā laičiju sula jeb cik var prātot, kas vainas man, kad zēni nebeiz.
A vot, kāpēc es nebeizu - ir jābūt jautājumam.
Turpmāk manas intereses būs: jāšana, miegs, 100% kokvilna, Techincs 1210, Bens Assiters. Tieši šādā, dilstošā secībā gluži kā sapakot bungu komplektu, paēst brokastis, ieiet dušā un tikai tad pišuks, kuram tāpat nepietiks laika. |
|